Pērnā gada dziļā bedre, Covid-19 vīrusa atkāpšanās šajā pavasarī, un ekonomikas dalībnieku strauja atgriešanās teju “normālā” dzīvē nesusi izcilus pieauguma tempus otrā ceturkšņa iekšzemes kopproduktā (IKP). Statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecina, ka šī gada otrajā ceturksnī IKP kāpis par 3,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, un par 10,3% attiecībā pret dziļāko krīzes punktu – pagājušā gada otro ceturksni. Tas nozīmē, ka Latvijas ekonomikai pēc vīrusa šoka jau izdevies pārsniegt pirms-krīzes līmeni – mazliet vēlāk nekā kaimiņiem, taču ātrāk nekā gaidījām, norāda ekonomisti.
Kā norāda Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija, ražojošajās nozarēs veicies ļoti labi, izlaidei palielinoties par 6,7% pret pērno gadu. Te visdrīzāk palīdzējusi gan apstrādes rūpniecība, gan arī būvniecība, kurā pavasara mēnešos – pēc bargās ziemas – aktivitāte strauji atsākusies.
“Tomēr šoreiz līderos ir pakalpojumu nozares, kur pērn redzējām milzīgu kritumu Covid-19 pirmā viļņa dēļ. Salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni, pakalpojumu nozarēs pievienotā vērtība augusi par 11,3%. Te roku pielikušas teju visas cietušās nozares. Mazumtirdzniecībā kāpums 2. ceturksnī bijis 8,8% apmērā, kamēr izmitināšanā un ēdināšanā un pat gaisa transportā pieauguma tempi pret pērnā gada teju-apstāšanos visdrīzāk bijuši mērāmi vismaz iespaidīgos divciparu ja ne – trīsciparu – skaitļos. Tas gan nenozīmē, ka visās šajās nozarēs izdevies atgūties līdz pirms-krīzes līmenim. Lai gan mazumtirdzniecībā tas jau pārsniegts, smagāk cietušajos sektoros pilnīgu atkopšanos neredzēsim vēl vairāk nekā gadu,” skaidro ekonomiste. “Gan uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji, gan arī Swedbank karšu dati liecina par to, ka atkopšanās turpinās arī vasaras vidū. Swedbank klientu tēriņi turpina augt, un kopējais Latvijas ekonomikas noskaņojuma rādītājs jūlijā joprojām bija virs ilgtermiņa vidējā. Taču jāatzīmē, ka sarucis ir patērētāju noskaņojums, kas varētu būt saistāms ar nodokļu izmaiņu stāšanos spēkā no 1. jūlija, un ar šīm izmaiņām saistīto paaugstināto neskaidrību.”
Pēc viņas teiktā, “lai gan gada otrais ceturksnis arī visā Eiropā būs bijis veiksmīgs, diemžēl nevaram paļauties uz turpmāku netraucētu izaugsmi”. “No vienas puses, straujākus tempus sasniegt liedz piegāžu ķēžu pudeles kakli. Piemēram, lai gan pasūtījumi aug, Vācijā jau šobrīd apstrādes rūpniecībā izlaides kāpums bremzējas izejmateriālu trūkuma dēļ. No otras puses, pandēmija vēl nav galā. Melnāki mākoņi pēdējā mēneša laikā parādījās atsevišķās Eiropas valstīs, kā, piemēram, Lielbritānijā, Nīderlandē, Spānijā, Portugālē, Francijā. Saslimstības līmeņi ļoti spēji kāpuši delta varianta lipīguma un iedzīvotāju plašākas pulcēšanās dēļ. Valdības vairākās valstīs pastiprinājušas ierobežojošos mērus, un dažādos veidos rada spiedienu uz sabiedrību ar mērķi audzēt vakcinācijas aptveri,” tā ekonomiste.
“Ir pilnīgi skaidrs, ka, tuvojoties rudenim un pasliktinoties laikapstākļiem, riski piedzīvot kārtējo covid-19 uzliesmojumu pastiprināsies, it īpaši tādās valstīs kā Latvija, kur vēlme vakcinēties ir salīdzinoši ļoti zema. Tādēļ šobrīd jādara viss, lai cilvēki Latvijā tomēr vakcinētos. Tā ne tikai pasargāsim savu un sabiedrības veselību, bet arī ļausim augt Latvijas ekonomikai, un līdz ar to – iedzīvotāju maciņiem,” sacīja Zorgenfreija.
“Straujā ekonomikas izaugsme Latvijā otrajā ceturksnī ir saistīta ar pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu ekonomikā, vienreizējiem pabalstiem un ievērojamu valsts atbalstu ekonomikai, augstāku patērētāju pārliecību Latvijā, kā arī ļoti labvēlīgu ārējo ekonomisko vidi,” tā savukārt komentēja Citadele bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Viņš akcentē, ka šī gada otrā ceturkšņa Latvijas ekonomikas rādītāji ir negaidīti pozitīvi, taču kopumā tie maz pasaka par Latvijas ekonomikas spēku un noturību, kā arī izaugsmes potenciālu pēc valsts atbalsta pasākumu izbeigšanas. “Tas ir būtiski jo, neskatoties uz COVID-19 otro vilni un būtiskiem ierobežojumiem ekonomikā, kopš pērnā gada rudens Latvijas lielo ekonomikas rādītāju prognozes, piemēram, IKP, inflācija vai bezdarbs, nav būtiski mainījušās. Taču plānotais budžeta deficīts 2021. gadā ir pieaudzis no 3,7% līdz aptuveni 9%, un valsts parāda pieaugums šogad būs tuvu 2 miljardiem eiro,” sacīja Āboliņš.
Ekonomists prognozē: “Pēc manām prognozēm, Latvijas IKP pieaugums šogad varētu pārsniegt 4 %, savukārt 2022. gadā izaugsme, visticamāk, būs ap 5 %. Latvijas mājsaimniecības COVID-19 pandēmijas laikā ir uzkrājušas ievērojamus līdzekļus, kas, mazinoties ierobežojumiem, varētu ieplūst ekonomikā. Tāpat nākamgad Latvijā sāks ieplūst ES ekonomikas atveseļošanas fonda investīcijas un, mazinoties ierobežojumiem, pakalpojumu nozares varētu dot vienreizēju 3-3,5 % IKP pieaugumu. Ārī ārējais pieprasījums joprojām ir spēcīgs. Taču pasaules ekonomikas izaugsmes maksimums, visticamāk, jau ir sasniegts, savukārt negaidīti straujš inflācijas pieaugums varētu likt mazināt ekonomikas atbalsta pasākumus. Un Latvijai nākamgad ir nepieciešams būtiski mazināt fiskālo deficītu, tādēļ ekonomikas attīstības perspektīvas joprojām ir ļoti neskaidras.”
Gada sākums kopumā bija labāks par gaidīto, turpretim gada otrajā pusē aktivitātes kāpums uz brīdi var piebremzēties, tā savukārt komentēja Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
“Mājsaimniecību bažām var saskatīt divus izskaidrojumus. Medijos runā par vēl vienu pandēmijas vilni, iespējamiem jauniem ierobežojumiem. Nevar izslēgt, ka tādi būs, lai arī politiskā diskusija virzās drīzāk uz izvairīšanos no pasākumiem, kas var nozīmīgi un nelabvēlīgi ietekmēt ekonomiku. To var panākt, veidojot smalki strukturētu pozitīvo diskrimināciju par labu tiem, kas ir vakcinējušies. Taču neviens nevar garantēt, ka koronavīrusa Delta variants atstās ekonomiku neskartu,” sacīja Strautiņš.
Cits bažu iemesls – paziņojumi par siltuma, gāzes un elektrības cenu kāpumu. “Šajā gadījumā reakcija gan ir pārspīlēta. Cenu kāpums seko ievērojamam samazinājumam pērn, mājokļos patērētās enerģijas cenas aizvadītajā desmitgadē kopumā ir bijušas stabilas, notiekošās izmaiņas iekļaujas šajā svārstību diapazonā, kamēr ienākumi ir kāpuši. Savukārt kultivētajām bažām par pārtikas cenu krasu kāpumu trūkst faktos balstīta pamata. Ļoti pārspīlētas ir jūlijā krasi pieaugušās bažas par bezdarba pieaugumu, jo vienlaikus uzņēmumu pārstāvji aptaujās pauž nodomus palielināt darbinieku skaitu, šķiet, ka viņi tomēr zina labāk, kas patiesībā notiks,” izteicās ekonomists.
01.08.2021 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: UNsplash.com
