Vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadā bija 1,3 miljardi eiro jeb 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds sasniedza 12,7 miljardus eiro jeb 43,5% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie provizoriskie rezultāti. Kā galvenais faktors šādiem rādītājiem ir Covid-19 pandēmijas ietekme, kas atstājusi smagas sekas vispārējam valsts budžetam.
Pandēmijas ietekmē pērn vispārējās valdības sektora ieņēmumi, salīdzinot ar 2019.gadu, samazinājās par 0,4% un uzrādīja 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi – palielinājās par 9,5% un sasniedza 12,7 miljardus eiro, no tiem 0,8 miljardi eiro bija izdevumi Covid-19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai.
Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2020.gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 1,149 miljardus eiroo, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 177,7 miljoniem eiro jeb 0,6% no IKP lielāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi (samazina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
- valsts attīstības finanšu institūcijai Altum izsniegto valsts atbalsta programmu korekcija (Valsts kases dati) – 138,4 milj. eiro jeb 0,5% no IKP;
- korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 79,6 milj. eiro jeb 0,3% no IKP;
- nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 41,5 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai (Valsts kases dati) – 25,5 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- noguldījumu garantijas fonda bilance (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati) – 18,4 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem (Valsts kases dati) – 14,8 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija (Valsts kases dati) – 9,6 milj. eiro jeb 0,03% no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi (palielina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
- korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) – 300,4 milj. eiro jeb 1,0% no IKP;
- korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 85,7 milj. eiro jeb 0,3% no IKP;
- korekcija par superdividendi – 48,8 milj. eiro jeb 0,2% no IKP;
- korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 35,2 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 28,9 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 6,1 milj. eiro jeb 0,02% no IKP.
22.04.2021 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com
