“Es lepojos ar savu valsti” – šādu apgalvojumu dzirdēsim no vairāk nekā puses jeb 55% Latvijas iedzīvotāju, ja pēc desmit gadiem būsim sasnieguši Eiropas Savienības vidējo labklājības līmeni. Tas secināts jaunākajā Baltic International Bank Latvijas barometra pētījumā.
Jautāti, kam jānotiek, lai tā notiktu, visbiežāk iedzīvotāji minēja stabilu ekonomikas rādītāju sasniegšanu (53%), kā arī labāku sociālo sistēmu un uzlabotu veselības aprūpes jomu (51%). Papildus sasniegumiem un uzlabojumiem ekonomikā, demogrāfijā un sociālajos apstākļos katrs ceturtais iedzīvotājs norādīja arī uz sasniegumiem zinātnē, sportā un mākslā (24%).
Iedzīvotāju priekšstati par to, kas viņiem liktu lepoties ar valsti pēc 10 gadiem, ir viens no interesantākajiem rezultātiem, jo zināmā mērā iezīmē sabiedrības dienaskārtību, rezultātus skaidro pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš. “Jāatzīmē, ka novērotās tendences ir bijušas salīdzinoši noturīgas – arī pirms sešiem gadiem par galvenajiem iemesliem, lai lepotos ar valsti, tika atzīti stabili ekonomiskie rādītāji, veselības aprūpes uzlabošanās, labāka sociālā atbalsta sistēma, sasniegts ES vidējais labklājības līmenis, attīstīta lauksaimniecība.”
Aicināti novērtēt savu apmierinātību ar dzīvi skalā no viens līdz 10, divi no trim Latvijas iedzīvotājiem jeb 63% aptaujāto sniedza optimistisku vērtējumu, atbildēm variējot no sešām līdz pat 10 ballēm. Kopumā vērtējumu vidējā vērtība ir 6,10 balles, kas, atskatoties uz pēdējiem gadiem, ir pieaugums (2016.gadā tā bija 5,94).
Izvērtējot pēdējās desmitgades nozīmīgākos sasniegumus nozarēs, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk minēja informācijas un komunikāciju pakalpojumus (31%) un tirdzniecības nozari (30%). Šo nozaru augstais vērtējums nebūt nenāk kā pārsteigums, jo informācijas tehnoloģiju pakalpojumu eksports ir straujāk augošā nozare Latvijā pēckrīzes periodā, savukārt tirdzniecībā uzvaras gājienu piedzīvo e-komercija.
Nākamās biežāk minētās nozares bija būvniecība (25%) un māksla, izklaide, atpūta (18%). Jāpiemin, ka tādas nozīmīgas nozares kā izglītība, veselība, sociālā aprūpe un enerģētika minētas vien 4% gadījumu, ieņemot iedzīvotāju vērtējuma pēdējās vietas.
“Galvenais ekonomikas dzinējspēks ir IT sektors un citas 21. gadsimta industrijas, ar kurām saistās Latvijas perspektīvas sasniegt vidējo ES ienākumu līmeni un pat to pārsniegt,” skaidro Prudentia padomes loceklis Ģirts Rungainis. Viņš arī atzīmē, ka “visus mūs turīgākus dara pieaugošā konkurence mazumtirdzniecībā un preču iegādes iespējas interneta veikalos, kas nozīmē, ka augošie iedzīvotāju ienākumi atļauj iegādāties vēl lielākus preču apjomus”.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
