Latvijas ekonomika ir sākusi uzkarst, brīdina Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
“Vai tiešām Latvijas ekonomika ir pārkarsusi un atrodas uz krīzes sliekšņa? Atbilde ir – nē! Tomēr Latvijas ekonomika ir sākusi uzkarst. Situāciju tēlaini varētu salīdzināt ar augstu ķermeņa temperatūru. Tā ir tikai viena pazīme, ka kaut kas nav kārtībā. Tāpēc nepieciešams noskaidrot, kādi faktori nosaka temperatūras kāpumu. Vai tā ir kāda nopietna saslimšana un kādi ir nepieciešamie medikamenti?,” sacīja Rimšēvičs.
Vienlaikus Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka šobrīd situācija radikāli atšķiras no “treknajos gados” piedzīvotā, proti, inflācija un pamatinflācija ir kontrolētā līmenī; kreditēšanas izaugsme joprojām ir vāja; kārtējo maksājumu konta deficīts ir neliels; izaugsme svārstās 4-5% līmenī pretstatā 10-12% pirmskrīzes periodā. Izaugsmes paātrināšanos šobrīd nosaka tendences atsevišķās nozarēs, piemēram, būvniecībā, ko papildu privātajām investīcijām stimulē Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšana, apstrādes rūpniecībā, enerģētikā.
Tajā pašā laikā Rimšēvičs atzīmēja, ka vairākas pazīmes liecina par ļoti nopietnām problēmām, kas var būtiski ietekmēt Latvijas tautsaimniecības izaugsmes potenciālu nākotnē.
Pēc viņa skaidrotā, galvenie ekonomikas uzkaršanas iemesli ir saspīlējums darba tirgū – nodarbinātība ir vēsturiski augstākajā līmenī; bezdarbs sarucis faktiski zem dabiskā līmeņa; uzņēmumi arvien vairāk sūdzas par darbaspēka trūkumu; vērojams straujš algu kāpums, ko vēl pastiprinās nākamajā gadā ieplānotā minimālās algas celšana; produktivitāte jeb ražīgums netiek līdzi atalgojuma kāpumam. “Vienā vārdā sakot – zaudējam savu konkurētspēju,” uzsvēra Rimšēvičs.
Viņš pauda, ka 2005.-2007.gadā Latvija piedzīvoja pārkaršanu, kas bija saistīta ar iestāšanos ES un būtisku finanšu līdzekļu ieplūšanu valstī, tādējādi notika sprādzienveida pieprasījuma pieaugums. “Tagad, kad krīzes sekas ir pārvarētas, pamazām parādās pārkaršanas pazīmes, kas saistītas ar piedāvājuma puses faktoriem. Uzņēmējiem trūkst pieejama darbaspēka, viņi ir spiesti samazināt savu rentabilitāti un investīcijas, bet ilgi tā turpināties nevar, jo vājinās konkurētspēja,” minēja Latvijas Bankas prezidents.
Rimšēvičs norādīja, ka Latvija var iestigt lēnas izaugsmes periodā, tādējādi valsts zaudēs jebkādas cerības pārskatāmā nākotnē sasniegt ilgi loloto sapni par labklājību un iegūt papildu naudu tik svarīgajām un nozīmīgām nozarēm, kā izglītība un medicīna. “Turpinot tēlaino salīdzinājumu ar augstu temperatūru – pat ja esam noskaidrojuši, ka šī nav mirstamā kaite, kā bija 2009.gadā, ja neņemsim vērā šo diagnozi, varam iedzīvoties ilgstošās sekās, iespējams, pat uz visu mūžu,” sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Viņš arī atzina, ka var tikai piekrist tiem ekonomistiem, kuri saka, ka kopš krīzes laika Latvijā tā arī nav spējusi īstenot strukturālās reformas, kas ir tik kritiski nepieciešamas tautsaimniecības konkurētspējas un izaugsmes potenciāla stiprināšanai. Tā rezultātā esam nonākuši situācijā, kad par pārkaršanas pazīmēm jārunā faktiski jau pie 4% izaugsmes tempa.
Pēc Rimšēviča teiktā, ņemot vērā situāciju darbaspēka tirgū, vēl jo aktuālākas kļūst reformas, kas stiprinātu Latvijas cilvēkkapitālu, ļautu mazināt saspīlējumu darba tirgū, palielinātu augsti izglītotu profesionāļu skaitu. Tāpat, ņemot vērā ekonomikas attīstības tendences, Latvija nevar atļauties ekspansīvu fiskālo politiku. “Tautsaimniecības izaugsme ir tik strauja, ka jāīsteno fiskālā politika ar budžeta pārpalikumu,” uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.
Viņš atzīmēja, ka satraukumu rada arī valdības iecere atteikties no fiskālā nodrošinājuma rezerves veidošanas 2019.gadā.
Vienlaikus centrālās bankas vadītājs mudināja atcerēties, ka ES fondi nav mūžīgi un jau pēc dažiem gadiem kārtējais plānošanas periods beigsies.
Jautāts, vai Latvijas uzņēmēji ir gatavi strādāt arī apstākļos, ja ES līmenī tiktu nolemts virzīties prom no grantu finansējuma, tā vietā piedāvājot citus finanšu instrumentus aizdevumu veidā, Rimšēvičs atbildēja apstiprinoši.
Viņš pauda pārliecību, ka Latvijas uzņēmēji ir pietiekami inovatīvi un konkurētspējīgi, taču valsts līmenī jārēķinās ar mazāku naudas plūsmu tautsaimniecībā pēc 2020.gadā. Piemēram, pērn, kad ar ES fondu apguvi Latvijā nevedās, iekšzemes kopproduktu (IKP) izaugsme bija par diviem procentpunktiem zemāka.
Latvijas Banka pagājušās nedēļas beigās paaugstināja šā gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi no iepriekš lēstajiem 3,3% līdz 4,2%. Vienlaikus centrālā banka paaugstinājusi arī ekonomikas izaugsmes prognozi 2018.gadam no iepriekš prognozētajiem 3,4% līdz 3,8%.
Autors: LETA / Foto: LETA
