Darbaspēka trūkuma problēmu Latvijas uzņēmēji izjūt jau ilgāku laiku, taču šī problēma arvien izteiktāk kļūst lielāka un atsevišķās nozarēs tiek celta trauksme, ka drīz nebūs vairs kam strādāt. Lai gan ekonomiskā krīze jau sen aiz muguras, tās sekas ir jūtamas joprojām, turklāt arī algu līmeņa ziņā ne visai labvēlīgā situācija Latvijā turpina daudzus dzīt ekonomiskajā emigrācijā. Citadele Index rīkotajā ekspertu diskusijā izskanēja vairāki priekšlikumi un secinājumi, kādi varētu būt iespējamie risinājumi situācijas uzlabošanai un kas jāņem vērā, lai ar pārlieku lielu vilināšanu neiešautu sev kājā.
Darbaspēka problēmu varētu risināt vidējā bruto alga vismaz 1400 eiro apmērā, kas motivētu atgriezties aizbraucējus, automatizācija, kontrolēta viesstrādnieku piesaiste, kā arī augstākas pievienotās vērtības eksporta preču ražošana – tā ir diskusijā dzirdētie galvenie secinājumi.
Uzņēmēji arvien biežāk atzīst, ka ir problēmas atrast nepieciešamos darbiniekus – liecina Citadele Index uzņēmēju aptauja. Pēdējo divu gadu laikā Citadele Index par darbaspēka pieejamību ir būtiski pazeminājies: no -20 punktiem 2016.gada pirmajā pusē līdz -29 punktiem šogad.
Līdz ar saspringto demogrāfisko situāciju darba tirgus Latvijā kļūst arvien mazāks. Un šobrīd darba algas Latvijā aug divas reizes straujāk nekā uzņēmēji plānojuši tās celt, liecina Citadele Index uzņēmēju aptauja un statistika par vidējās darba samaksas kāpumu. Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš brīdina, ka atalgojuma kāpums var izrādīsies pārāk straujš, jo uzņēmēji nespēs tik daudz nopelnīt, un tās būs lamatas Latvijas ekonomikai – algas par augstu esošajai ekonomikai, bet par zemu, lai apturētu emigrāciju.
Diskusijā par darbaspēka trūkumu un atalgojuma palielināšanu eksperti atzina, ka vietējā darbaspēka resursi ir lielā mērā izsmelti.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzina, ka darba tirgū pieaug spriedze – darbaspēka rezerves pamazām izsīkst, bet darba algas pieaug. Viņš norādīja, ka to varētu mazināt reemigrācija, mudinot atgriezties no Latvijas aizbraukušos, un reģionālā mobilitāte.
“Mūsu datubāzē ir reģistrējušies vairāk nekā 600 aizbraukušie, kuri emocionālu vai personisku iemeslu dēļ vēlas atgriezties un strādāt Latvijā. Vietējais darbaspēka resurss ir izsmelts un iekšējā mobilitāte ir tikai daļējs risinājums. Ir jāorientējas uz tiem, kas Latviju ir pametuši. Gan uzņēmējiem, gan valdībai ir aktīvāk jāattīsta komunikācija ar šiem cilvēkiem,” norādīja darba un informācijas portāla Yourmove.lv dibinātājs Reinis Znotiņš.
Bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile norādīja, ka algas pieaugums nav vienīgais darbaspēka problēmas risinājums, aicinot uz šo jautājumu skatīties kompleksi: “Protams, ka cilvēkam atalgojums ir svarīgs, bet svarīgi ir arī tas, kādi ir darba apstākļi, cik jēgpilns ir darbs, kāda ir darbavietas stabilitāte, sociālās garantijas, kā arī vai dzīvesvietas tuvumā ir nepieciešamā infrastruktūra – transports nokļūšanai uz darbavietu, bērniem pieejamas izglītības iestādes u.c. Attiecībā uz reemigrāciju ir arī svarīgi, vai un kā mūsu izglītības iestādēs notiek reemigrējušo Latvijas iedzīvotāju bērnu adaptācija, iespēja pilnveidot latviešu valodas prasmes.”
Ministrs uzsvēra, ka beidzot pašvaldībās ir izveidots un sāk veiksmīgi strādāt mehānisms, lai sniegtu informāciju un palīdzētu cilvēkiem, kas vēlas atgriezties un strādāt Latvijā.
Āboliņš, atbildot uz jautājumu, kādas algas jāmaksā uzņēmējiem, lai noturētu darbiniekus, norāda: “Rīgas reģionā, kur pērn beidzot migrācijas bilance bija neitrāla, kas nozīmē, ka aizbrauca apmēram tikpat, cik atgriezās, vidējā alga bija virs 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Savukārt strādājošajiem vecumā no 30 līdz 40 gadiem vidējā alga bija aptuveni 1200 eiro. Tātad ar mazāku algu Rīgas reģionā darbinieku noturēt būs grūti. Reģionos aizbraucēju arvien ir vairāk nekā atbraucēju, jo tur vidējā alga nav vēl sasniegusi to līmeni, lai nebrauktu prom. Vienlaikus reģionos uzņēmēji daudz biežāk nekā Rīgā norāda, ka algu kāpums ne tikai mazina uzņēmēju peļņu, bet arī apdraud to darbību, tādēļ bez investīcijām attīstībā būs grūti ievērojami celt darba samaksu.”
“Aizbraucēji vēlas saņemt, sākot no 1000 eiro uz rokas,” sacīja Znotiņš, uzsverot, ka atslēga ir komunikācijā, “cilvēkiem ir jāstāsta par uzņēmumiem, kuri piedāvā konkurētspējīgu atalgojumu un labus darba apstākļus. Tāpat svarīgi ir stāstīt par dzīves dārdzības salīdzinājumu starp Latviju un citām Eiropas valstīm. Piemēram, divu istabu dzīvokļa īre Londonā ir vidēji 4,3 reizes dārgāka nekā līdzvērtīga īpašuma īre Rīgā. Tāpēc arī algu apmēri būtu jāskata kontekstā ar vietu, kur cilvēks dzīvo. Darba devējiem ieteiktu efektīvāk izmantot šādus datus, skaidrojot algas samazinājumu, ar ko jārēķinās, pārceļoties atpakaļ uz Latviju. Diemžēl liela daļa darba devēju šādās lietās neiedziļinās. Arī runājot par algām- daudzi aizbraukušie ir pārsteigti, kad informējam par darba iespējām un algām Latvijā, jo nereti domā, ka algu līmenis ir saglabājies krīzes gadu līmenī.”
Ekonomikas ministrs atzina, ka migrācijas problēma valstī atrisināsies, kad vidējā alga pārsniegs 1400 eiro, kas ir minimālās algas līmenis emigrācijas valstīs.
Ašeradens norādīja, ka Latvijā vairumā nozaru produktivitāte ievērojami atpaliek no ES vidējā līmeņa: “Ir liela plaisa starp izmaksām un produktivitāti, un algas aug straujāk nekā produktivitāte. Latvija zaudē konkurētspēju zemo izmaksu segmentos. Uzņēmējiem ir uzkrāta pieredze un kapitāls, tagad ir jāsper nākamais solis. Jāsāk pārstrukturizēt sava uzņēmējdarbība uz augstas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem. Tāpat ir būtiski ieguldīt cilvēku apmācībā. Uzņēmējiem jāapvienojas, jāveido nepieciešamās programmas, lai apmācot cilvēkus, nodrošinātu sev darbiniekus. Valsts ir gatava piedalīties un to finansēt.”
Ekonomikas ministrs norādīja, ka valdība ir pieņēmusi politisku lēmumu neatvērt darba tirgu tā sauktajam lētajam darbaspēkam, tomēr atzina, ka agrāk vai vēlāk pie šī jautājuma būs jāatgriežas. Latvijas uzņēmēji patlaban atvieglotā kārtībā var piesaistīt augsti kvalificētus ārvalstu ekspertus.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
