Ceturtdiena ir ziemas saulgriežu diena jeb laiks, kad ir gada visīsākā diena un visgarākā nakts. Tātad, šī ir arī diena, kad iestājas astronomiskais pavasaris. Kā liecina Latvijas Universitātes Astronomijas institūta informācija, astronomiskās ziemas sākums gaidāms vakarā plkst. 18.28.
Saules spīdēšanas ilgums gada īsākajā dienā būs no sešām stundām un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Rūjienas novadā līdz septiņām stundām un divām minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā Daugavpils novadā.
Visagrāk – plkst.8.38 – saule lec valsts galējos dienvidaustrumos, Baltkrievijas pierobežā, savukārt vēlākais saullēkts ir Ovišragā, Ventspils novadā, – plkst.9.14.
Saule visagrāk rietēs Krievijas pierobežā Alūksnes un Viļakas novadā, kur saulriets būs jau plkst.15.26, bet Rucavas novada dienvidrietumos saule rietēs plkst.16.02.
Ziemas saulgrieži jeb solstīcija ir brīdis, kad Saulei ir vismazākā deklinācija. Dažreiz saulgriežus sauc arī par saulstāvjiem, jo pirms un pēc saulgriežiem Saule vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs horizonta. Ziemā tas ir viszemākais. Pēc ziemas saulgriežiem katra diena kļūs arvien garāka, bet nakts – īsāka. Tomēr saullēkts līdz decembra beigām kļūs vēl par vienu divām minūtēm vēlāks, pirmo astronomiskās ziemas dienu garums pieaugs uz vēlāka saulrieta rēķina.
Nākamgad pavasara ekvinokcija jeb astronomiskais pavasaris iestāsies 20.martā plkst.18.15.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
