Šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās palielinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ceturtdien publiskotie dati. Salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pērn, kopumā IKP pieauga par 6,2%.
Šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pērn, apstrādes rūpniecība augusi par 8%. Par 4% palielinājusies pārtikas produktu ražošana un koksnes, koka izstrādājumu ražošana, par 23% – gatavo metālizstrādājumu ražošana. Pieaugumi vērojami arī citās nozarēs: ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 14%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 11% un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 10%.
Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē ražošanas apjomi palielinājušies par 22%, kur 30% kāpums bija karjeru izstrādē sakarā ar ceļu būves darbiem.
Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms pieauga par 19%, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 21% un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 12%.
Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 25%. Par 25% vairāk celtas nedzīvojamās ēkas, par 40% – inženierbūves, bet par 18% mazāk – dzīvojamās mājas.
Mazumtirdzniecība palielinājās par 5%, tajā skaitā pārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 6%, bet nepārtikas preču – par 4%. Vairumtirdzniecība šajā laika periodā pieaugusi par 1%, bet automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 16%.
Transporta nozarē pieaugumu par 10% veicināja pasažieru pārvadājumu palielināšanās par 11%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās pieaugums par 10%, pasta un kurjeru darbībās palielinājums par 12%, kravu pārvadājumu palielināšanās par 9%.
Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 5%, tajā skaitā datorprogrammēšana un konsultēšana – par 10%, informācijas pakalpojumi – par 15%, bet telekomunikāciju pakalpojumi samazinājušies par 3%.
Samazinājums par 12% bija finanšu un apdrošināšanas nozarē, ko noteica monetāro finanšu iestāžu komisijas naudas ieņēmumu samazināšanās par 4%, finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas samazināšanās par 68%, vienlaicīgi pieaugot nozares kopējiem izdevumiem un arī cenām par sniegtajiem pakalpojumiem.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares palielinājušās par 8%, no tā juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšana palielinājusies par 9%, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšana – par 10%, savukārt samazinājums vērojams citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 3%.
Ievērojams pieaugums vērojams mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 10%, ko veicināja 10% palielinājums azartspēļu nozarē un 15% palielinājums sporta nodarbību, izklaides un atpūtas pakalpojumos, kā arī 7% pieaugums radošo, māksliniecisko un izklaides darbību jomā.
Produktu nodokļu pieaudzis par 6%.
Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušajā gada attiecīgo ceturksni mājsaimniecību izdevumi mājokļa uzturēšanai palielinājušies par 2%, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 4%, pārtikas produktiem – par 1%. Par 16% vairāk mājsaimniecības tērējušas atpūtas un kultūras pasākumiem. Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 5%.
Mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi ceturksnī, cenu ietekmi izslēdzot, bija lielākie kopš 2008.gada.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 20%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 25% un mašīnās un iekārtās – par 13%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos pieauguši par 17%.
Faktiskajās cenās preču un pakalpojumu eksports ceturksnī pirmo reizi pārsniedzis četrus miljardus eiro.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 2%, tai skaitā preču eksporta – par 2% bet pakalpojumu eksporta – par 4%. Eksportēti tika galvenokārt koki un koka izstrādājumi, elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas, kā arī transporta un tūrisma pakalpojumi.
Salīdzinot ar 2007.gada 3.ceturksni, eksporta īpatsvars IKP struktūrā palielinājies par 20 procentpunktiem.
Savukārt preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 14%, tai skaitā par 16% – preču imports un par 4% – pakalpojumu imports. Importēti tika galvenokārt mehānismi un mehāniskas ierīces un elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas, kā arī transporta un tūrisma pakalpojumi.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
