Aizvadītais Latvijai bija labs gads, bet nākamais būs izcils, Jaungada apsveikumā Latvijas iedzīvotājiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis, aicinot tautiešus mazāk skumt, bet vairāk ticēt vai vismaz cerēt. Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā uzrunā aicināja iedzīvotājus jaunajā gadā nepalikt malā un iesaistīties lēmumu pieņemšanā.
Kučinskis uzrunas lielāko daļu veltīja, lai atskatītos uz valdības aizvadītajā gadā paveikto, īpašu uzmanību veltot nodokļu, izglītības un veselības aprūpes reformām. “Mēs esam nodzīvojuši labu gadu. Kāds no kolēģiem man to ieteica pat nosaukt par lūzuma vai izrāviena gadu. Es domāju, ka vēl nav vērts steigties ar dažādiem emocionāliem epitetiem. Gan jau arī tiem pienāks savs laiks,” teica politiķis.
Kā pirmo no lietām, kuras “noteikti ir tā vērtas, lai tās pieminētu arī svētku brīdī”, Kučinskis nosauca izmaiņas nodokļu sistēmā. “Aizejošā gada sākumā vēl valdīja šaubas, vai tas vispār ir izdarāms darbs. Nu tas ir paveikts. Nodokļu reformai tika izvirzīti divi Latvijai vitāli svarīgi mērķi – mazināt nevienlīdzību un veicināt tautsaimniecības attīstību. Tāpēc reformas rezultātā Latvijā tiek paaugstināta minimālā alga un ieviests progresīvais ienākuma nodoklis.”
“Zinu, ka daudzus kaitina un pat pazemo algu salīdzināšana dažādās nozarēs strādājošajiem. Šīm atšķirībām ir gan objektīvi, gan subjektīvi cēloņi: ir nozares, kas attīstās daudz straujāk nekā citas, tāpēc arī algu līmenis tajās ir ievērojami lielāks. Savukārt valstij ir jābūt gudram starpniekam, kas veiksminiekiem ļauj baudīt sava darba augļus, vienlaikus neaizmirstot par tiem, kuru ienākumi ir ievērojami mazāki. Un te vietā ir vārdi par sabiedrības saliedētību un taisnīgumu. Tie bieži ir skandināti, bet izdarīts iepriekš netika gandrīz nekas,” turpināja premjers.
Pēc Kučinska vārdiem, tieši vairot sociālo taisnīgumu bijis pats svarīgākais nodokļu reformas mērķis, lai arī vēl nevarot teikt, ka reforma jau ir radījusi taisnīgu sabiedrību. “Noteikti nē, jo līdz tai vēl ir ejams tāls ceļš. Mums trūkst pieredzes, un arī no citām valstīm aizgūtie taisnīguma vai nodokļu modeļi Latvijā nav gluži dzīvotspējīgi,” paziņoja Ministru prezidents, “tomēr virziens ir skaidrs – ir jāpaaugstina Latvijā strādājošo cilvēku ienākumi līdz līmenim, kad daudzi aizbraukušie meklēs ceļu mājup, savu ceļu uz Latviju, mēs viņus gaidām, ļoti gaidām.”
Otrs reformas mērķis bijis tautsaimniecības attīstības stimulēšana. “Tāpēc nodokļu reformā ir iekļauta norma, ka jebkurš uzņēmums, kurš savu peļņu ieguldīs savā attīstībā, nemaksās uzņēmuma ienākuma nodokli. Ceru, ka darījuma cilvēki to novērtēs, jo tas ir pievilcīgs stimuls domāt par savu uzņēmumu nākotni. Ceram arī uz jaunām labi apmaksātām darbavietām,” sacīja valdības vadītājs, “reizēm izskan apgalvojumi, ka tas ir liels risks, bet vai lielāks risks nav pasīvi sēdēt, gaidīt un cerēt uz brīnumu? Kāds varbūt to var atļauties darīt, bet Latvijas valdība to nevar darīt. Ceļš uz straujāku izaugsmi ir jāmeklē pašiem, un nodokļu reforma ir viens no šiem ceļiem.”
Kā nākamo no darba sfērām Kučinskis pieminēja izglītību, kuras reformēšanā “daudz kas ir paveikts”. Pēc premjera vārdiem, “tā ir ārkārtīgi jūtīga nozare, kurā jebkurš lēmums nāk ar lielām grūtībām, taču reformas virsmērķis – vienādas kvalitātes izglītība visiem, nav apstrīdams vai atceļams”.
“Tas ir tas pats sociālā taisnīguma un Latvijas nākotnes jautājums. Un mūsu bērnu nākotne ir svarīgāka par sastingušo sistēmas tagadni vai leģendām apvīto pagātni. Kā Kārļa Skalbes pasakā – mums ir jāiet ārā no žņaudzošām miglas velvēm,” sociālā taisnīguma jautājumam vēlreiz pievērsās premjers.
Kā trešo valdībai īpaši aktuālo nozari Kučinskis nosauca veselības aprūpi. “Veselības nozares budžeta palielināšana rada jaunas iespējas pašai nozarei attīstīties un ātri atrast risinājumus daudzām iestrēgušām problēmām. Lieta, kas mani satrauc visvairāk, ir medicīnas māsiņu un arī palīgpersonāla algas. Te nedrīkst būt nekādas diskriminācijas. Atkārtošos, tas atkal ir jautājums par sociālo taisnīgumu, šoreiz vienas nozares ietvaros.”
“Pēc dažiem mirkļiem mēs piedzīvosim gadu, kura nogalē mēs svinēsim Latvijas valsts simto dzimšanas dienu. Esmu pārliecināts, ka mūs gaida izcils gads, tomēr mēs nedrīkstam ļauties pārspīlētai jūsmai. Ir svētki un ir darbs, kurš jādara ikvienam no mums. Katram savs darbs un katram ļoti svarīgs,” nākamo gadu iezīmēja politiķis.
“Ko no mums gaida Latvija? Viņa to nesaka un nekad neteiks. Latvija esam mēs paši, mūsu gaidas, cerības, arī sāpes un sapņi. Mums visiem kopā ir viena Latvija un citu neviens nekad nespēs radīt,” runas noslēgumā sacīja Kučinskis, “būsim latvieši savai Latvijai un nebaidīsimies savas jūtas izpaust vārdos. Mazāk skumsim, vairāk ticēsim vai vismaz cerēsim. Rīt jau būs par vienu gaismas mirkli vairāk.”
Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā uzrunā aicināja iedzīvotājus jaunajā gadā nepalikt malā un iesaistīties lēmumu pieņemšanā.
Prezidents savā Jaungada uzrunā atzina, ka 2018.gads būs īpašs, jo tas būs simtais gads, kopš Latvijas iedzīvotājiem ir pašiem sava, brīva valsts. “Brīvība ir mūsu iespēja, un tā ir arī mūsu atbildība. Un tas, ko mēs paveiksim, izskanēs vēl daudzus gadus nākotnē. Tāpēc es aicinu nevienu nepalikt malā,” teica Vējonis, mudinot katru izmantot savas iespējas, kādas vien var ieraudzīt – palīdzēt savai ģimenei un līdzcilvēkiem, novērst kādu netaisnību vai ieviest kārtību, kur tās nav bijis, kā arī kopt un sargāt savu zemi.
Valsts pirmā persona uzsvēra, ka, ikvienam iesaistoties, var paveikt lielas lietas, bet, darot to kopā – vēl vairāk. “Tāpēc iesaistīsimies, darīsim un arī piedalīsimies lēmumu pieņemšanā ikvienā līmenī. Brīvā valstī katram ir tiesības paust savu viedokli un iestāties par sev svarīgiem principiem. Izmantosim šīs tiesības ar prieku, jo tieši tā ir brīvība,” teica Valsts prezidents.
Vējonis aicināja iedzīvotājus pēc desmit mēnešiem izmantot iespēju izvēlēties savus pārstāvjus Saeimā, bet vērtēt viņus jau tagad un visa gada garumā. Prezidents mudināja sekot līdzi notikumiem, vārdiem un darbiem, kā arī īstenot savas tiesības prasīt atbildību un paskaidrot katru lēmumu, nemainot savu balsi pret tukšiem solījumiem.
“Iestājoties Eiropas Savienībā, mēs esam teikuši “jā” Eiropas kopējām vērtībām, lielākai brīvībai un neskaitāmām izdevībām, ko tā dod. Kamēr pasaule mainās, iesim pārmaiņām pa priekšu un darīsim visu, lai Latvijas zvaigzne spoži mirdz Eiropas karogā,” vēlēja Valsts prezidents, piebilstot, ka šis tiešām būs īsts svētku gads, jo katrā pilsētā un katrā novadā kopīgiem spēkiem ir sarūpētas daudzas dāvanas Latvijas nozīmīgajā dzimšanas dienā.
“Bet tagad, uz paša simtā gada sliekšņa, es jūs vēlreiz apsveicu, un es no sirds aicinu – nepalieciet malā, skatieties, piedalieties un radiet Latviju! Dzīvosim un svinēsim šo gadu tā, lai katrs no mums ar vēl lielāku lepnumu un pārliecību var teikt: “Es esmu Latvija.” Daudz laimes jaunajā gadā!” novēlēja Valsts prezidents.
Autors: LETA / Foto: LETA
