Šī gada trešā ceturkšņa beigās Latvijā bija 17,3 tūkstoši brīvo darbavietu. Tas ir par 3,1 tūkstoti jeb 21,8% vairāk nekā līdzīgā laika posmā pērn. Par šo satraucošo tendenci, par kuru jau ilgāku laika bažīgi runā uzņēmēji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotie dati.
Kā liecina CSP dati, sabiedriskajā sektorā bija 6,2 tūkstoši brīvo darbavietu, privātajā – 11,1 tūkstoši. No visām Latvijā pieejamajām darbavietām 1,9% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,1%, bet privātajā sektorā – 1,8%. Visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku pamatgrupā (2,7%) un speciālistu pamatgrupā (2,2%).
Saskaņā ar CSP metodoloģiju brīva darbvieta ir tā, kurai ceturkšņa beigās pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu pretendentu, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā.
Trešā ceturkšņa beigās Latvijā bija 898,6 tūkstoši aizņemto darbavietu, un salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn to skaits ir palielinājies par 3,3 tūkstošiem jeb par 0,4%. Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbavietu skaits palielinājies par 0,4%, sasniedzot 611,5 tūkstošus. Sabiedriskajā sektorā bija 287,2 tūkstoši aizņemto darbavietu, kas ir par 0,4% vairāk nekā līdzīgā periodā pērn.
Aizņemto darbavietu skaits pieauga kvalificētu strādnieku pamatgrupā (+5,1%), vienkāršu profesiju pamatgrupā (+4,9%), iekārtu un mašīnu operatoru pamatgrupā (+3,2%), vecāko speciālistu pamatgrupā (+1,7%), kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā (+0,9%). Gada laikā darbinieku skaits samazinājās pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku pamatgrupā (-6,1%), kalpotāju pamatgrupā (-1,5%), vadītāju un speciālistu pamatgrupās (-0,9%).
Visstraujāk aizņemto darbavietu skaits palielinājās būvniecības nozarē (+7,3%) un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē (+4,7%). Savukārt aizņemto darbavietu skaits visstraujāk samazinājās citu pakalpojumu nozarē (-6,2%), ieguves rūpniecības nozarē (-3,2%), ūdens apgādes nozarē (-2,9%), nekustamo īpašumu nozarē (-2,3%) un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē (-2,0%).
No Latvijas reģioniem augstākais brīvo darbavietu īpatsvars trešajā ceturksnī bija Rīgas reģionā (2,3%) no visām darbavietām reģionā, zemākais – Vidzemes, Zemgales un Kurzemes reģionos.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
