Astoņi simti miljoni olu: tik daudz olu pagājušajā gadā Latvijā izdēja kopumā visu veidu mājputni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Parēķinot matemātiski iznāk, ka vidēji dienā mājputni izdējuši 2,2 miljonus olu. Uz vienu Latvijas iedzīvotāju tās ir 410 olas! Iespaidīgs skaitlis, piekritīsiet, vai ne? Taču tas, kā izrādās, ir pieaugums par 6,7% vairāk nekā pirms gada. Katru gadu saražoto olu skaits tikai pieaug.
Kā liecina vēsturiskie skaitļi, pērn saražoto olu skaita ziņā Latvija vēl samērā tālu atpaliek no visu laiku augstākā rādītāja. Tas reģistrēts 1985.gadā vēl Padomju Latvijas laikā, kad viena gada laikā saražoja 880 miljonus olu. Tātad, teju par desmit procentiem vairāk. Salīdzinoši Latvijas pirmās brīvvalsts laikā gadā ieguva četras reizes mazāk – zem 200 miljoni olu gadā.
Interesanti, ka Latvijā visvairāk olu iegūst Zemgalē, turklāt ļoti dominējoši: pēdējos gados aptuveni 90% no kopējā olu daudzuma.
Baltijas valstu vidū 2016.gadā Latvijā saražoja visvairāk olu uz vienu iedzīvotāju gadā – 383, Lietuvā – 275, bet Igaunijā – 151.
Viena dējējvista gada laikā izdēj 285 olas jeb vidēji 24 olas mēnesī.
Arī nākamie skaitļi šķitīs neaptverami, paraugoties uz katru individuāli. Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs pērn patērēja 207 olas jeb aptuveni 17 olas mēnesī (pa olai divas no trim dienām)! Un tas, izrādās, ir olu daudzums, kas tiek iegādāts vai iegūts no piemājas saimniecības, vai saņemts bez maksas, neņemot vērā uztura produktu patēriņu restorānos, ēdnīcās un līdzīgos ēdināšanas uzņēmumos. Arī pirms desmit gadiem olu patēriņš bija identisks. Pilsētās un laukos šis rādītājs būtiski neatšķiras. Nedaudz vairāk olu tomēr apēd laukos.
Pērn vidējā cena par desmit olām bija viena eiro 50 centi, kas ir par 12 eiro centiem dārgāk nekā 2016.gadā. Līdz 2006.gadam cena par desmit olu iepakojumu bija zem viena eiro. Sākot no 2007.gada, desmit olas maksā virs viena eiro.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
