Rudenī izšķirsies Latvijas nākotne un parlamenta vēlēšanas mūsu valstij nozīmē arī krustceles. Šajās krustcelēs ir iespējami vairāki scenāriji – skaidra eiropeiska izvēle, kas nozīmē Latvijai būt daļai no Ziemeļeiropas, populistiska izvēle Višegradas valstu virzienā vai arī izvēle Austrumu virzienā. Tādu uzskatu pauž ekonomikas ministrs, partijas Vienotība priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Politiķis pauda, ka katrā priekšvēlēšanu periodā ir savas aktualitātes. Pašlaik valdot Austrumu kaimiņu diktētās neizdevušās valsts noskaņas, kā arī sociālo tīklu radītā vide, kur ir vienkāršota izpratne par lietu kārtību. Viņš arī mudināja vēlētājus būt vērīgiem un domāt līdzi, kas “slēpjas aiz katras partijas izkārtnes”. Tāpat vēlētājiem jāapdomā, vai tie politiķi, “kas mainīja partijas kā zeķes”, varēs veiksmīgi vadīt valsti.
Ašeradens norādīja, ka Vienotībā notikušas fundamentālas pārmaiņas, tā strādā kā vienota komanda. Izveidojot partiju apvienību Jaunā Vienotība, politiskajām spēka esot arī partneri, uz kuriem var paļauties.
Vienotības līderis uzsvēra, ka ir jāpaveic piecas lietas: izglītībai ir jābūt modernai, veselības aprūpei – pieejamai, tiesai – taisnīgai, atalgojumam – cienīgam, bet robežām – pasargātām.
Savukārt apvienības Jaunā Vienotība izvirzītais premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš pastāstīja, ka apvienības politiķi “braukuši pa visu Latviju uzklausīt vēlētājus”. Viņš teica, ka cilvēkiem sāp taisnīgums, precīzāk – tā trūkums. Kariņš uzskata, ka pensiju aplikšana ar nodokli nav taisnīga, jo pensijas ir zemas. Savukārt tiesu sistēma strādājot lēni, maksātnespējas procesi esot zem katras kritikas.
“Cilvēki uztraucas par veselības aprūpi, kas nav pieejama, par izglītību, kas arvien jāuzlabo. Izglītība ir viena no retajām jomām, kur ir viens ministrs, kas apņēmīgi un mērķtiecīgi strādā – par spīti premjera partijas centieniem pārmaiņas izglītības nozarē bremzēt, beidzot ir pieņemts lēmums, ka izglītība Latvijā notiks valsts valodā,” klāstīja Kariņš.
Politiķis arī pauda, ka algas Latvijā nav tādas, kādām tām jābūt, ne tikai ārstiem, skolotājiem, policistiem, bet kopumā. Šis esot iemesls, kāpēc cilvēki brauca prom no Latvijas. “Valdība nevar pieņemt dekrētu par algu palielināšanu, taču mums ir jāsakārto visi pārvaldības posmi tā, lai tautsaimniecība virzītos uz lielākām algām,” teica Kariņš.
Kariņš norādīja, ka priekšvēlēšanu laiks Ir ļoti trokšņains, ir politiskie spēki, kas saka, ka viss ir slikti, visi ir blēži. Vēlāk Kariņš gan teica: “Nav taisnība, ka viss ir slikti”. Viņš uzsvēra, ka Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, pievienojusies “bagātnieku klubam” jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD), valstī ir ekonomiska izaugsme, kā arī spējīgi cilvēki.
Autors: LETA / Foto: LETA
