Pagājušajā gadā lielākā daļa jeb 90,8% Latvijas mājsaimniecību ar bērniem vecumā līdz 15 gadiem savu bērnu veselību vērtēja kā ļoti labu vai labu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 8% aptaujāto mājsaimniecību bērnu veselību raksturoja kā vidēju un tikai 1,2% – kā sliktu.
Zēniem un meitenēm veselības stāvokļa novērtējums ir līdzīgs, tomēr meitenēm par 3,2% vairāk nekā zēniem veselība tika novērtēta kā ļoti laba – attiecīgi 25,0% un 21,8%.
Vislabākais veselības novērtējums ir mazuļiem līdz trim gadiem – 94,2% no viņiem veselība tika novērtēta kā laba vai ļoti laba. Pusaudžiem vecumā no 11 līdz 15 gadiem šis rādītājs ir zemāks – 87,4%.
Laukos un pilsētās atšķirības ir niecīgas – attiecīgi 90,1% un 91,1% mājsaimniecību ir atzīmējušas, ka bērnu veselības stāvoklis ir ļoti labs vai labs.
87,9% bērnu vecumā līdz 15 gadiem nav tādu veselības problēmu, kas vismaz pēdējos sešus mēnešus ierobežotu bērnu veikt aktivitātes, ko parasti dara bērnu viņa vecumā. Mazuļiem līdz trīs gadu vecumam šis rādītājs ir 91,3%, bet pusaudžiem no 11 līdz 15 gadiem – 85,1%. Nav būtisku atšķirību starp zēniem un meitenēm – 87,5% zēnu un 88,3% meiteņu nav viņu vecumam raksturīgu aktivitāšu ierobežojumu veselības dēļ.
2,5% mājsaimniecību norādīja, ka vismaz vienu reizi pēdējo 12 mēnešu laikā kādam no viņu bērniem ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) vai ārstēšanos, bet tas netika izdarīts. Kā galvenais iemesls minēts ilgais gaidīšanas laiks vai ārsta nosūtījuma trūkums (58%).
Savukārt zobārstu, lai gan ir bijusi nepieciešamība, nav apmeklējis kāds no bērniem 5,3% mājsaimniecību. Neskatoties uz to, ka bērniem pienākas no valsts budžeta apmaksāti zobārsta pakalpojumi, rindas uz bezmaksas vizīti ir garas. Ilgais gaidīšanas laiks minēts kā otrs biežākais zobārsta neapmeklēšanas iemesls. Tas savukārt liek izvēlēties maksas pakalpojumu, ko lielākā daļa šo mājsaimniecību (57%) nevar atļauties.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: SXC
