Lielākā daļa jeb 61,2% uzņēmēju jau izjūt problēmas ar kvalificēta darbaspēka atrašanu, bet vairāk nekā piektdaļa paredz, ka tādas drīzumā gaidāmas. To secinājusi Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. No aptaujātajiem 225 uzņēmumu vadītājiem 79,7% pauda, ka atbalsta ārvalstu studentu integrēšanu Latvijas darba tirgū.
Jautājot, vai uzņēmējus satrauc darbaspēka pieejamība Latvijā, noskaidrots, ka 61,2% uzskata, ka tas jau ir nepietiekamā apjomā, savukārt 26,8% norādīja, ka drīzumā tas būs nepietiekams. Tikai 10,3% respondentu sacīja, ka par darbaspēka pieejamību nav jāsatraucas.
Jau līdz šim 53,8% komersantu nav varējuši atrast piemērotu darbaspēku, bet 27,4%, lai gan bijušas grūtības, risinājums tomēr atrasts. 18,4% respondentu nav bijušas problēmas atrast darbiniekus.
“Līdz šim informāciju par situāciju darba tirgū saņēmām individuālās sarunās ar uzņēmējiem, bet nu esam veikuši aptauju, kas pierāda, ka darbinieku trūkums jau ir realitāte un risinājumus jāmeklē nekavējoties,” norādīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Vaicāti, vai uzņēmēji atbalsta tādu studiju programmu veidošanu, kas piesaistītu ārvalstu studentus, lielākā daļa jeb 89,7% bija atbalstoši, savukārt tikai 4,9% pauda negatīvu nostāju.
Savukārt jautājot, vai atbalstītu Latvijas imigrācijas politikas veidošanu tā, lai ārvalstu studenti tiktu integrēti vietējā tirgū, visbiežāk jeb 29,5% uzņēmēji sacīja, ka jā, jo šie jaunieši var veicināt vietējo uzņēmējdarbību, attīstot eksportu uz savām mītnes valstīm.
Tāpat samērā daudzi norādīja, ka atbalsta studentu iesaistīšanu darba tirgū, jo jaunu cilvēku Latvijā kļūst arvien mazāk, nepieciešams domāt par gudro imigrāciju, kā arī tā ir vienīgā iespēja augsti kvalitatīva darbaspēka piesaistīšanai.
Kritiski noskaņotie 10,3% gadījumu sacīja, ka ārvalstu studenti nav nepieciešami, jo vairāk jādomā par tautiešu atgriešanu Latvijā, savukārt 6,7% domā, ka mūsu valstī ir vēl pietiekami daudz bezdarbnieku.
“Pienācis pēdējais brīdis atzīt, ka ir risinājumi – veidot gudru imigrācijas politiku, skatoties uz tādiem cilvēkiem, kuri ieguvuši izglītību un jau iepazinuši mūsu valsti jeb strādāt pie izglītības eksporta mērķtiecīgas attīstības, nevis nesekmīgi censties atgriezt aizbraucējus vai cerēt uz būtisku dzimstības pieaugumu,” norādīja Endziņš.
Viņš uzsver, ka ikvienai augstskolai vajadzētu veidot studiju programmas, kas būtu pieejamas un interesantas ārvalstniekiem, līdzīgi, kā to sākušas darīt šīs jomas eksporta līderes, tostarp valsts sektorā Rīgas Stradiņa universitāte un privātajā – biznesa augstskola Turība, lai tādējādi risinātu programmētāju un citu profesiju darbaspēka trūkumu, uz ko norāda uzņēmēji.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
