Vairāk nekā puse jeb 60% Latvijas iedzīvotāju satrauc varbūtība kļūt pat garnadžu upuriem, bet 51% bažījas par iespējamību, ka varētu tikt apzagts viņu auto, liecina apdrošināšanas sabiedrības Ergo Baltijas valstu drošības indeksa pētījums.
Zādzībām ir novērojams sezonāls raksturs. Gada tumšajā laikā ir lielāka varbūtība tikt apzagtiem uz ielas, savukārt vasaras mēnešos skaitliski vairāk atlīdzību pieteikumu tiek saņemts par automašīnu apzagšanas vai to mēģinājumu gadījumiem.
Iedzīvotāji arvien lielāku interesi izrāda par iespēju apdrošināt ne tikai nekustamo īpašumu, bet arī iedzīvi, kas atrodas mājoklī, tai skaitā dažādas elektroniskās ierīces – telefonus, portatīvos datorus, planšetdatorus, fotoaparātus un citas mantas. Vidēji katru gadu parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms par iedzīves apdrošināšanu pieaug par 8%.
“Vērtējot Ergo Baltijas valstu drošības indeksa pētījuma rezultātus, redzam, ka Latvijas iedzīvotāju satraukums par iespējamību tikt apzagtiem ir salīdzinoši augsts, un tas ir nemainīgs kopš 2014. gada, kad pētījums tika veikts pirmo reizi. Vienlaikus šis salīdzinoši augstais rādītājs noteikti ir viens no aspektiem, kas veicina iedzīvotāju intereses palielināšanos par mantas apdrošināšanu, kas ļauj finansiāli pasargāt sevi no zaudējumiem gan tajos gadījumos, kad manta nozagta no mājokļa, gan arī ārpus tā, piemēram, ja manta nozagta no balkona, automašīnas bagāžas nodalījuma vai somas, pārvietojoties pa ielu,” komentēja apdrošināšanas sabiedrības Ergo Riska parakstīšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš.
Uzņēmumā vidēji ik gadu vidēji saņem 30 atlīdzību pieteikumus par mantu zādzību, tai skaitā par zādzībām no transportlīdzekļiem. Rudenī un ziemā vairāk pieteikumu tiek saņemts par mantu zādzībām no kabatām vai somām, personai atrodoties uz ielas vai kādā pasākumā, bet vasaras mēnešos nedaudz vairāk kā citos gadalaikos dominē pieteikumi par zādzībām no transportlīdzekļiem. Zagļi nevilcinās izmantot cilvēku neuzmanību vai neapdomību, kad automašīnā redzamā vietā atstātas vērtīgas lietas vai kad tās publiskā vietā, piemēram, automašīnu stāvvietā tiek pārvietotas no automašīnas salona uz bagāžas nodalījumu, skaidro apdrošinātāji.
“Lai pasargātu sevi no apzagšanas riska, nevajadzētu atstāt automašīnā vērtīgas mantas. Jebkura vērtīga lieta, kas aizmirsta vai atstāta transportlīdzeklī, piemēram, portatīvais dators, planšetdators, mobilais tālrunis, kā arī soma ar mantām, instrumenti, videoreģistratori un navigācijas iekārtas var piesaistīt garnadžu uzmanību. Ergo vidējā atlīdzība par mantu zādzību no automašīnas jumta bagāžnieka vai bagāžas nodalījuma ir aptuveni 350 eiro, lai gan nereti nodarītais kaitējums ir daudz lielāks, jo zagļi, lai iegūtu kāroto, mēdz uzlauzt auto,” stāsta Heniņš.
Rudens un ziemas mēnešos iedzīvotājiem jāņem vērā, ka aktivizējas kabatzagļi, kuri izmanto to, ka biezais apģērbs nereti liedz cilvēkiem sajust zādzības faktu. Uzņēmums ir saņēmusi vairākus apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par personisko mantu zādzību, kas veikta, cilvēkam esot uz ielas vai citā publiskā vietā. Galvenokārt tie ir mobilie telefoni, par kuriem tiek izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības, ja, apdrošinot mājokli, cilvēki apdrošinājuši arī savu iedzīvi, tai skaitā mobilo tālruni.
Saskaņā ar Valsts policijas datiem 2016.gadā bija reģistrētas 75 kabatzādzības, no kurām atklātas 12, bet 2017.gada deviņos mēnešos reģistrētas 69 kabatzādzības. Uz šo brīdi atklātas desmit visbiežāk kabatzādzības notiek rīta un vakara stundās, kad cilvēki dodas uz un no darba, galvenokārt – sabiedriskajā transportā un tā pieturās. Lielākais kabatzādzību skaits notiek Rīgas centrā – vilcienu stacijā, autoostā, centrāltirgū, Vecrīgā, pazemes gājēju tuneļos, tirdzniecības centros un sabiedriskajā transportā.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
