Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir nozīmīgi vairāk nekā trešdaļai jeb 39% Latvijas sabiedrības, tikmēr 52% iedzīvotāju tie ir vai nu noteikti vai drīzāk nenozīmīgi, secināts Kantar TNS veiktā aptauja.
Aptaujas dati apstiprina, ka latviešiem (gan pēc tautības, gan valodas ģimenē) Dziesmu un deju svētki ir būtiski biežāk nozīmīgi nekā cittautiešiem – attiecīgi svētki ir nozīmīgi 54% latviešu tautības cilvēku pretstatā 16% cittautiešu.
Tautības aspekts ir saistīts arī ar dzīvesvietu – laukos dzīvojošajiem Dziesmu un deju svētki ir svarīgāki nekā pilsētniekiem. Kompānijas pārstāvji to skaidro ar apgalvojumu, ka Latvijas laukos absolūtais vairākums iedzīvotāju ir latvieši, kamēr cittautieši biežāk dzīvo pilsētās, jo īpaši Rīgā un Daugavpilī.
Sakarā ar to, ka vairāk nekā pusei iedzīvotāju šie svētki nav nozīmīgi, ir likumsakarīgi, ka vairāk nekā puse aptaujāto tajos nav iesaistīti – vai nu vispār nedomā par šiem svētkiem (11%), vai arī jau ir skaidri nolēmuši, ka nepiedalīsies un nesekos tiem līdzi (47%). Arī attiecībā uz neiesaistīšanos Dziesmu un deju svētkos biežāk šādu pārliecību pauduši cittautieši.
Tajā pašā laikā 4% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju paši ir svētku dalībnieki. 7% iedzīvotāju svētku pasākumus vēros klātienē, un vēl 24% tiem sekos līdzi televīzijā vai radio. Klātienē Dziesmu un deju pasākumus biežāk vēros rīdzinieki, savukārt svētku norisei televīzijā vai radio biežāk sekos līdzi vidzemnieki, kā arī pārējos reģionos dzīvojošie latvieši.
“Dziesmu un deju svētku kultūrvēsturiskā nozīme Latvijas iedzīvotājiem visvairāk saistās ar ģimenes kopības sajūtu, piederību konkrētai grupai vai kopienai, kā arī tradīciju cienīšanu. Tas apstiprina Dziesmu un deju svētku nozīmi tieši latviešu kopienā – īpaši ģimenēs, kolektīvos, kuri ir iesaistīti, piedalās un paši rada šos svētkus,” norāda Kantar TNS pētījumu vadītāja Agnese Krecele.
Auors: Ventspilnieks/LETA / Foto: LETA
