Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un ienākumu pieaugumu, pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms. Taču, kā liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums, liela daļa (34%) Latvijas iedzīvotāju aizvien dzīvo no algas līdz algai jeb nauda pietiek tikai ikdienas vajadzību segšanai.
Vēl piektdaļa (20%) savu finanšu situāciju raksturo kā svārstīgu – izdevumi regulāri pārsniedz ieņēmumus un biežāk sanāk aizņemties, nekā atlicināt naudu uzkrājumiem. Savukārt nepilna trešdaļa (28%) cilvēku savas finanses vērtē kā stabilas, un viņiem periodiski ir iespēja veikt arī uzkrājumus, bet tikai 18% spēj pilnībā sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem un veidot uzkrājumus.
Vaicāti, kam šobrīd novirzītu papildus brīvi pieejamus 20 līdz 50 eiro mēnesī, visbiežākā atbilde ir par labu kādam pirkumam, nevis uzkrājuma veidošanai. Tikai pēckara paaudze jeb iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 62 gadiem, kuriem pensijas vecums strauji tuvojas, apzinās – brīvos līdzekļus būtu jānovirza mierpilnām vecumdienām.
Taču biedējošākais ir tas, ka liela daļa iedzīvotāju savā finanšu plānošanas horizontā joprojām neiekļauj vai nepietiekami iekļauj vecumdienas, vai par tām sāk domāt tik vēlu, ka īstenot sapni par pienācīgām vecumdienām kļūst teju neiespējami. Kopumā 59% iedzīvotāju vēlētos doties pensijā jau līdz 61 gada vecumam, kas ir mazāk kā jau esošais un sagaidāmais pensionēšanās vecums. Turklāt 61% paļaujas uz valsts pensiju un mēnesī vēlētos saņemt vidēji 877 eiro, lai gan vidējā no jauna piešķirtā pensija ir tikai 336 eiro mēnesī, kas uzskatāmi parāda plaisu starp vēlmēm un realitāti.
Taču pašu savlaicīga rīcība uzkrājumu veidošanā vecumdienām, kā to paredz arī valstī izveidotā trīs līmeņu pensiju sistēma, aizvien ir nepietiekama, jo uzkrājumus vecumdienām privātajos pensiju fondos veido vien tikai aptuveni 30% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir īpaši kritiski, jo Latvijas sabiedrība, tāpat kā visa pasaule noveco, un strādājošo, kas spēj uzturēt šodienas pensionārus, kļūst arvien mazāk, bet laiks, kas jādzīvo kā “pensionāram”, kļūst tikai garāks, uzsver banka.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: SXC
