Latvijas iedzīvotāju uzticība valdībai un tiesu sistēmai ir viena no zemākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina aprīlī veikta Eirobarometra aptauja.
10 ES dalībvalstīs lielākā daļa respondentu uzticas nacionālajai valdībai, tostarp Zviedrijā, Somijā, Vācijā, un kaimiņvalstī Igaunijā. Nīderlandē to cilvēku īpatsvars, kas valdībai uzticas, ir lielākais – 78%, bet Igaunijā 55%.
Tikmēr 18 valstīs, kuru vidū ir arī Latvija, valdībai uzticas mazākums. Latvijā tikai 27% respondentu atbildējuši, ka valdībai uzticas, bet Lietuvā 35%. Vēl skeptiskāka sabiedrība ir tikai Horvātijā, Francijā, Spānija, Slovēnijā un Grieķijā, un šajā valstī valdībai uzticas vien 13% iedzīvotāju. Kopš 2016.gada uzticība valdībai pieaugusi 23 dalībvalstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā, bet samazinājusies vienīgi Spānijā un Latvijā.
Savukārt tiesu sistēmai kopumā tic 52% ES iedzīvotāju, bet netic 44%. Uzticībā savas valsts tiesu sistēmai starp dalībvalstīm vērojamas lielas atšķirības, sākot no 86% uzticīgo Dānijā, līdz tikai 16% uzticīgo Slovēnijā. 12 ES valstīs lielākā daļa respondentu savai valsts tiesu sistēmai uzticas, tostarp Nīderlandē, Francijā, Somijā Īrijā un arī Igaunijā, kurā tiesu sistēmai tic 60% respondentu.
Vismazāk tiesu sistēmai tic Slovēnijas un Bulgārijas iedzīvotāji, bet Latvijā tiesu sistēmai netic 56%, bet tic vien 34%. Arī Lietuvā lielākā daļa respondentu jeb 48% netic tiesu sistēmai. Kopš 2015.gada uzticība tiesu sistēmai visvairāk augusi Itālijā, kur vērojams pieaugums par 10 procentpunktiem, tikmēr Latvijā un Lietuvā kopš 2016.gada uzticība palikusi nemainīga, bet Igaunijā nedaudz pieaugusi.
Tikmēr liela skepse vērojama ES pilsoņu uzticībā medijiem. Tikai 34% respondentu norādījuši, ka uzticas medijiem, bet 61% teikuši, ka tiem netic. Ir tikai trīs valstis, kurās lielākā daļa aptaujāto tic medijiem – Somijā, kur tiem tic 61%, Portugālē, kur tic 57% un Bulgārijā, kur medijiem tic 48% respondentu. Vien 15% respondentu Grieķijā uzticas medijiem, Lielbritānijā tikai 21% un Francijā tikai 23%. Igaunijā un Latvijā medijiem neuzticas vairāk kā puse, attiecīgi 52% un 53%, bet Lietuvā 50%.
Eirobarometrā secināts, ka cilvēki ar augstāku izglītības līmeni, un tie, kuriem grūtības sagādā nomaksāt mājsaimniecību rēķinus, visticamāk, uzticēsies medijiem.
Tāpat aptaujas dati rāda, ka gandrīz puse jeb 47% respondentu uzticas ES, bet gandrīz tikpat, 46%, tai netic. Tomēr kopš 2015.gada uzticība ES ir pieaugusi. Kopumā 18 dalībvalstīs lielākā daļa aptaujāto tic ES, no tām pirmajā trijniekā ir Malta, kurā Savienībai tic 66%, kā arī kaimiņvalsts Lietuva un Nīderlande, kur ES tic 64% respondentu. Arī Latvija un Igaunija ir to valstu vidū, kurās uzticība ES ir salīdzinoši augsta, attiecīgi 47% un 54%, tomēr Latvijā ES netic gandrīz tikpat – 45% aptaujāto.
Visvairāk ES netic Grieķijā un Slovēnijā, bet lielākais pieaugums uzticībā ES kopš 2016.gada ir Nīderlandē – 22 procentpunkti. Pieaugums par 10 procentpunktiem konstatēts arī Igaunijā, bet ticība samazinājusies tikai Slovēnijā. Latvijā pieaudzis gan ES neuzticīgo, gan uzticīgo skaits.
Autors: LETA / Foto: LETA
