Spēcīgā ekonomikas izaugsme gada pirmajos trīs ceturkšņos ir sasniegusi arī darba tirgu – pēc vairāk nekā gada pārtraukuma nodarbināto skaits ir palielinājies par 0,9%, salīdzinot ar līdzīgu laika posmu pērn. Tas ir straujākais nodarbināto skaita pieaugums kopš 2015.gada beigām. Tomēr gada griezumā joprojām vērojama ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazinājums, liecina Ekonomikas ministrijas publiskotie dati.
Kopumā gada trešajā ceturksnī nodarbināti bija 903 000 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par astoņiem tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš.
“Ja līdz šim tendences darba tirgū galvenokārt noteica piedāvājuma puses faktori, tad līdz ar aktivitāšu atjaunošanos būvniecības nozarē, kā arī spēcīgo izaugsmi apstrādes rūpniecībā, arvien lielāks spiediens darba tirgū jūtams arī no pieprasījuma puses, ko apliecina arī straujais darba algu pieaugums, norāda EM Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Normunds Ozols.
Vienlaikus gada griezumā turpina sarukt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinājās par 2,4 tūkstošiem, ko noteica gan darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās absolūtā izteiksmē, gan darbaspēka novecošanās – izmaiņas vecumstruktūrā.
“Latvijas darba tirgus pakāpeniski pietuvojās saviem griestiem, uz ko norāda gan iedzīvotāju līdzdalības līmeņa dinamika, gan nodarbinātības līmenis. Jāatzīmē, ka gan iedzīvotāju līdzdalības līmenis, gan nodarbinātības līmenis pašlaik ir sasnieguši līdz šim vēsturiski augstākās atzīmes – iedzīvotāju līdzdalības līmenis 2017.gada trešajā ceturksnī bija 69,1%, bet nodarbinātības līmenis – 63,3%, kas jūtami pārsniedz pirmskrīzes periodā sasniegtās atzīmes. Nodarbinātības līmenis gada laikā ir pieaudzis par 1,8%, savukārt iedzīvotāju līdzdalības līmenis par 0,7%,” uzsver Ozols.
“Sagaidāms, ka spēcīgs spiediens no pieprasījuma puses darba tirgū saglabāsies gan šogad, gan nākamgad, kas varētu atspoguļoties nelielā nodarbināto skaita pieaugumā. Vienlaikus darba tirgu turpinās ietekmēt negatīvās demogrāfijas tendences, kā arī darba tirgus reģionālās atšķirībās. Ņemot vērā to, situācija ar darbaspēka pieejamību tuvākajā laikā kļūs vēl sarežģītāka, kas ietekmēs arī darba algu dinamiku un darbaspēka izmaksas. Kopumā šogad bezdarba līmenis varētu noslīdēt līdz vidēji 8,8%, savukārt 2018.gadā tas varētu samazināties vidēji līdz 8%,” prognozē eksperts.
Jau vēstīts, ka reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā oktobrī bija 6,6%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Zemākais bezdarba līmenis bija Rīgas reģionā (4,2%), bet otrs augstākais – Kurzemes reģionā (7,2%).
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
