Pagājušajā gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Tikmēr algu līdz 450 eiro pēc nodokļu nomaksas saņēma 30,5% strādājošo.
Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 1,6%, bet nodarbināto skaits – par 14,6 tūkstošiem. Lielākais nodarbināto skaita pieaugums bija būvniecībā, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības jomā.
Pagājušajā gadā no kopējā nodarbināto skaita 2,6 tūkstoši iedzīvotāju bija iesaistīti Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, piemēram, algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, saglabājot reģistrētā bezdarbnieka statusu.
Pērn nodarbinātības līmenis jauniešiem no 15 līdz 24 gadiem bija 33,1%, kas ir par 0,1% augstāks nekā 2017.gadā.
Pērn pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,3 stundas, kas ir tikpat daudz, cik 2017.gadā.
Gada laikā darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, samazinājies līdz 30,5% (-8,7%). Minimālo algu vai mazāk saņēma 135,7 tūkstoši jeb 16,9% darbinieku, kas ir par 2,2% mazāk nekā gadu iepriekš.
To darbinieku skaits, kuru alga sasniedza no 450 līdz 700 eiro, bija 34,4% un pieauga par 2,0%. Algu līdz 1400 saņēma 25,7% strādājošo, un tas bija par 5,5% vairāk nekā pirms gada. Algu virs 1400 eiro saņēma 4,1% strādājošo, kas ir par 0,7% vairāk nekā 2017.gadā.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
