Pagājušajā gadā Latvijā bija nodarbināti 894,8 tūkstoši jeb 62,9% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2017.gadā nodarbinātības līmenis palielinājies par 1,3% un nodarbināto skaits – par 1,5 tūkstošiem. Nodarbinātības līmenis vīriešiem pieaudzis straujāk nekā sievietēm (attiecīgi par 1,6% un 1,0%).
2017. gada pēdējā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 902,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 0,7 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 63,7%, kas ir par 0,1% augstāks nekā trešajā ceturksnī.
Pērn lielākais nodarbināto skaita pieaugums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā.
2017. gadā no kopējā nodarbināto skaita 2,4 tūkstoši iedzīvotāju bija nodarbināti Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, piemēram, algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, saglabājot reģistrētā bezdarbnieka statusu.
Kopš 2012. gada ceturtā ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni.
2017.gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15-24 gadu vecumā bija 33,0%, kas ir par 0,2% augstāks nekā 2016. gadā. Gada pēdējā ceturksnī gan šis skaits ir sarucis par 8,3%.
Pērn pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,3 stundas, kas ir par 0,1 stundu mazāk nekā 2016. gadā.
Darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2017.gadā darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, samazinājies līdz 39,2% (-4,9%). 149,4 tūkstoši jeb 19,1% darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk, kas ir par 1,6% mazāk nekā 2016. gadā.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA