Latvijā lielākais operatīvo darbinieku trūkums ir Valsts policijā (VP), bet citās iestādēs šādu izteiktu problēmu nenovēro.
Latvijas izmeklēšanas un drošības iestādēs ir amatpersonas, kuru pienākumos ietilpst plānot, organizēt un īstenot operatīvās darbības pasākumus. Saskaņā ar likumu operatīvās darbības pasākumi ir operatīvā izzināšana, novērošana, apskate, paraugu iegūšana, personas aplūkošana, iekļūšana, operatīvais eksperiments, kontrolētā piegāde, operatīvā detektīvdarbība, darījumu pārraudzība kredītiestādes klienta kontā, korespondences kontrole, personas uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem, sarunu noklausīšanās, kā arī publiski nepieejamas vietas videonovērošana.
Operatīvo darbinieku vārdi un skaits nav sabiedrībai izpaužama informācija.
VP ir lielākā izmeklēšanas iestāde Latvijā, kas izmeklē lielāko daļu valstī reģistrētu noziegumu. Šajā iestādē aģentūra LETA noskaidroja, ka VP kopumā operatīvās darbības jomā vakanto amatu vietu skaits uz 30.septembri ir 18,4%. Izteikts amatpersonu trūkums operatīvās darbības jomā ir tieši Rīgas reģiona pārvaldē.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem atalgojums VP operatīvās darbības jomā ir no 775 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Sākot dienestu VP, kandidātam, tajā skaitā arī dienestam operatīvās darbības jomā, ir jābūt Latvijas pilsonim vecumā no 18 līdz 40 gadiem, fiziskajai sagatavotībai, bet veselības stāvoklim un psiholoģiskajām īpašībām jāatbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām.
Veicot dienesta pienākumus, tajā skaitā operatīvās darbības jomā, tiek nodrošināta arī veselība aprūpe, dažādi pabalsti un kompensācijas.
Valsts ieņēmumu dienesta sastāvdaļa ir Nodokļu un muitas policijas pārvalde, kas izmeklē finanšu noziegumus, noziegumus ar akcizētajām precēm un narkotiku kontrabandu. VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūra LETA noskaidroja, ka patlaban nav novērojams akūts minēto darbinieku trūkums. VID vakantas vien pāris amata vietas.
Pretendentiem, kuri vēlas turpmāko karjeru veidot struktūrvienībās, kuras darbiniekiem ir jāplāno, jāorganizē un jāīsteno operatīvās darbības pasākumi, piedāvā atalgojumu sākot no 748 līdz 1421 eiro pirms nodokļu nomaksas, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Dienesta vietas atrodas gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās.
Lai pretendents varētu pieteikties uz amatu, kura pienākumos ietilpst veikt operatīvās darbības pasākumus un kontroli, veikt kriminālizlūkošanas un operatīvās darbības nodrošināšanu, viņam ir nepieciešama pirmā līmeņa profesionālā augstākā (koledžas) izglītība vai akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesībās, sociālajās zinātnēs vai komerczinībās. Tāpat personai jāatbilst likuma “Par valsts noslēpumu” prasībām.
VID no pretendentiem sagaida pieredzi noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un novēršanā, spēju strādāt paaugstinātas intensitātes apstākļos, nevainojamu reputāciju, kā arī autovadītāja apliecību.
Savukārt Valsts robežsardzes preses pārstāve Kristīne Pētersone aģentūrai LETA skaidroja, ka līdz oktobra beigām bija vakantas piecas amata vietas, kur pienākumos ietilpst operatīvais darbs. Lai strādātu robežsardzē, nepieciešams ne tikai saņemt pielaidi valsts noslēpumam, bet arī pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnes, datorikas, civilās un militārās aizsardzības vai sociālo zinātņu izglītības jomā. Tāpat pienākumu pildīšanai nepieciešamas labas krievu valodas zināšanas un vēlamas angļu valodas zināšanas, kā arī pieredze operatīvajā darbā.
Valsts robežsardze zemākajam amatam piedāvā atalgojumu no 738 eiro pēc nodokļu nomaksas, kā arī piemaksu par speciālo dienesta pakāpi. Atalgojumu ietekmē izdiena un darba intensitāte. Vispārēji atalgojums pieaug atkarībā no amata līmeņa, proti, proporcionāli izglītībai, kvalifikācijas prasībām, profesionālajai pieredzei, veicamajiem amata pienākumiem un citiem kritērijiem.
Amatpersonai dienesta laikā piedāvā sociālās garantijas, tajā skaitā apmaksātu veselības aprūpi. Robežsardzes amatpersonām tiek piedāvāta iespēja pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, kā arī iespēja apmeklēt sporta nodarbības.
Valsts galvenajā korupcijas apkarošanas iestādē – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) aģentūrai LETA paskaidroja, ka informācija par operatīvās darbības subjektu īpaši pilnvaroto struktūrvienību, kas veic operatīvās darbības pasākumus personālsastāvu ir valsts noslēpums. Līdz ar to KNAB šajā jautājumā komentārus nesniedz.
“KNAB ir izveidota sava iekšējā kārtība vakanto amata pretendentu atlasei, tostarp, operatīvo darbinieku atlasei. Darbam KNAB rūpīgas atlases un individuāla izvērtējuma rezultātā tiek uzaicināti piemērotākie attiecīgā amata pretendenti,” norādīja birojā.
Ar operatīvo darbību Latvijā nodarbojas arī specdienesti – Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, kuru darbība ir slepenāka nekā minētajās iestādēs.
Autors: LETA / Foto: LETA
