Lasītāji Ventspilī savās pastkastītēs saņēmuši laikraksta VENTSPILNIEKS.LV jaunāko – 72. numuru!
Ventspilī izrādās vistīrākais gaiss lielo ostas pilsētu starpā. Par to, ka par gaisa kvalitāti ventspilniekiem nav jābažījas, liecina arī Ventspils domes portālā Ventspils.lv publicētā informācija par gaisa kvalitāti Ventspilī 2017. gadā: “neviena gaisu piesārņojošo vielu (sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda, benzola, putekļu daļiņu, ozona) vidējā koncentrācija 2017.gadā nav pārsniegusi normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus cilvēka veselības aizsardzībai” un “kopumā gaisa kvalitāte 2017.gadā Ventspilī bijusi labāka nekā tādās lielās pilsētās kā Liepāja un Rēzekne”. Ja ņemam vērā, ka starpība starp putekļu koncentrācijas rādītājiem pagājušajā un šajā gadā ir ļoti neliela, tad ventspilnieki ir vislabākajā situācijā starp Latvijas ostu pilsētu iedzīvotājiem.
Jautājums par ēkām piegulošās teritorijas kopšanu aktualizējas gadu no gada. Privātmāju īpašnieki par šādu netaisnību ir sašutuši, pašvaldības savu iedzīvotāju domas negrib ne dzirdēt. Arī Ventspils pilsētas pašvaldība nav izņēmums. Lietas būtība ir vienkārša: privātmāju īpašniekiem, kuri maksā gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan nekustamā īpašuma nodokli, obligātā kārtā ir jāuztur kārtībā arī viņu īpašumam pieguļošā pašvaldības teritorija. Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem šādas prasības nav, par pieguļošās teritorijas tīrīšanu rūpējas sētnieks, kura darba samaksa iekļauta komunālo pakalpojumu rēķinā. Taču realitātē šie iedzīvotāji atrodas pat ļoti nevienlīdzīgā situācijā – daļai no viņiem publiskā lietošanā esošo teritoriju uzturēšana kārtībā prasa ievērojamus resursus – gan ieguldītā darba, gan naudas ziņā, bet citiem – vien pāris eiro mēnesī. Savukārt pašvaldība, kura saņem gan ienākuma nodokļa lauvas tiesu, gan nekustamā īpašuma nodokli, galvenokārt nodarbojas ar “nogrēkojušos” īpašnieku administratīvo sodīšanu. Pretimnākšana atvieglojumu veidā pienākas vien tiem, kuriem tā pienākas pašvaldības sociālās palīdzības ietvaros.
No malas skatoties, uz lauku skolotāju ģimenē dzimušo Eināru Punkstiņu pilnībā var attiecināt pasaulē pazīstamo angļu teicienu ”self–made man”, kas burtiski nozīmē “cilvēks, kas pats sevi veidojis”. Ar to saprotot, ka cilvēks tikai un vienīgi pats sev izlauzis ceļu dzīvē un piepildījis iecerēto. Pats Einārs sava līdzšinējā dzīves gājuma atstāstā gan nekādu dramatisku “ceļa laušanu” uz tagadējo darbavietu, prestižo jurista amatu Eiropas Parlamentā (EP) Briselē, nesaredz. Uzskatot, ka šādu iespēju viņam, līdzīgi kā daudziem citiem, savulaik visnotaļ vēlīgi pašķīris ģeopolitisko pārmaiņu laiks. Einārs bijis starp tiem, kam pieticis prāta un gribasspēka šo piedāvājumu izmantot. Grūtākais bijis pats sākums, kas sakritis ar padomju impērijas norietu.
Ir ogu laiks, turklāt šogad tas ir īpaši bagātīgs – tirgus letes pilnas gatavām ogām: avenes, jāņogas, ērkšķogas, mellenes, vēl pa kādai zemenei un ķiršiem, un, protams, upenes! Nevienam nav noslēpums, ka svaigās dabas veltes ir bagātas ar mums tik nepieciešamajiem vitamīniem, un tieši tagad ir īstais laiks, lai to izmantotu sava organisma stiprināšanai. Pat ja kāda no ogām liek savilkt skābu ģīmi, ir vērts to paciest un pāris saujas ogu apēst. Ziemā tavs organisms būs stiprāks pret vīrusiem! Taču kā lai zina, cik daudz ogu ieteicams apēst un ko vērtīgu tās sniedz mūsu organismam? Kuros gadījumos ogu patēriņu tomēr ieteicams ierobežot?
Šie ir tikai daži no tematiem laikraksta jaunākajā numurā. Meklē laikrakstu savā pastkastītē!
Laikraksts ir bezmaksas izdevums, kuru izdod biedrība Par taisnīgumu un atklātību. Ja gadījumā neesat saņēmuši laikrakstu, rakstiet mums e-pasta vēstuli redakcija@ventspilnieks.lv!
Nākamais numurs iznāks 10.augustā!
