Lasītāji Ventspilī savās pastkastītēs saņēmuši laikraksta VENTSPILNIEKS.LV jaunāko – 57. numuru!
Pirms gada – 5.aprīlī – Ventspilī darbu sāka labdarības organizācija biedrība Ventspils uzplaukumam. Tās mērķis ir atbalstīt organizācijas, kuras aktīvi iesaistās problēmu risināšanā Ventspilī un Latvijā, pasākumus, kas ceļ latviešu nacionālo pašapziņu, aktivitātes, kas veicina jauniešu motivāciju izvirzīto mērķu sasniegšanā, un, protams, sniegt atbalstu lieliem un maziem ventspilniekiem, kuri nonākuši grūtībās. Tikai viena pastāvēšanas gada laikā biedrība šiem mērķiem jau novirzījusi vairāk kā 200 tūkstošus eiro.
Latvijā iedzīvotāju skaits jau padsmito gadu tikai sarūk. Cilvēki dodas labākas dzīves meklējumos, jo īpaši jaunākas paaudzes iedzīvotāji: no laukiem uz lielajām pilsētām, no lielajām pilsētām un laukiem – uz galvaspilsētu, vai vispār projām, emigrācijā. Tāpēc nav brīnums, ka sarūk kā jaunu ģimeņu skaits, tā arī dzimstības rādītāji, un līdz ar to – bērnudārzu un skolu skaits, jo īpaši reģionos. Tas atstāj būtisku iespaidu arī uz augstskolā studējošo skaitu. Viena no reģionālajām augstākā līmeņa mācību iestādēm ir Ventspils Augstskola (VeA), kurai arī sīvi jācīnās par studentu piesaisti no savas apkārtnes, galvaspilsētas, citiem reģioniem un ārvalstīm. Šajā mācību gadā VeA vērojams neliels studējošo skaita pieaugums, tomēr kopumā vēl tāls ceļš priekšā, lai sasniegtu pirms vairākiem gadiem sasniegto augstāko rādītāju.
Ventspilniece JEĻENA SIDĻAROVIČA dzimusi un augusi laikā, kad dziesmu ar vārdiem krievu valodā ”Mana adrese ir – Padomju Savienība!” ne vien zināja, bet ar sajūsmu arī dziedāja daudzi miljoni no pasaules sauszemes sestajā daļā dzīvojošajiem lielvalsts pilsoņiem. Padomju armijas virsnieka, ukraiņa Nikolaja un Altaja meitenes, krievietes Valentīnas ģimenē dzimusī Ļenočka par dzejnieka vārdu atbilstību reālajai situācijai pārliecinājusies, bērnības un pusaudzes gados dzīvojot un apmeklējot skolu gan Lietuvā un Baltkrievijā, gan Kazahstānā un pat Vācijas Demokrātiskajā Republikā – visur tur, kur militāro dienestu nācies pildīt viņas tēvam. Un it visās šajās vietās toreiz pietiekami komfortabli varējis dzīvot, zinot tikai, kā bija pieņemts teikt, “lielo un vareno” krievu valodu. Visnotaļ atzīstot šo spilgto apzīmē- jumu pareizumu, Jeļenas māte meitenei tomēr nemitējusies atgādināt: tev, pirmkārt jau pašas labā, jācenšas iemācīties arī tās tautas valodu, kuras vidū nākas dzīvot.
Šie ir tikai daži no tematiem laikraksta jaunākajā numurā. Meklē laikrakstu savā pastkastītē!
Laikraksts ir bezmaksas izdevums, kuru izdod biedrība Par taisnīgumu un atklātību. Ja gadījumā neesat saņēmuši laikrakstu, rakstiet mums e-pasta vēstuli redakcija@ventspilnieks.lv!
Nākamais numurs iznāks 13.aprīlī!
