Noslēgumam pamazām tuvojas kārtējā SIA Kurzemes filharmonija sezona un var atskatīties uz to, kā ventspilnieki un citi kultūras norišu cienītāji novērtējuši līdz šim piedāvāto repertuāru koncertzālē Latvija un teātra namā Jūras vārti un atgādināt, kādus pasākumus vēl var pagūt apmeklēt.
Arī šajā sezonā Kurzemes filharmonija piedāvāja plašu un dažādu programmu – no klasiskās mūzikas līdz tautā iemīlētām līdzi dziedamām dziesmām un no uzvedumiem bērniem līdz baletam un dziļi filozofiskiem iestudējumiem. Divus gadus ilgusī pandēmija un ieviestie ierobežojumi neapšaubāmi bija mainījuši arī kultūras pasākumu apmeklētāju paradumus, tomēr pamazām viss atgriezās ierastajā ritmā, kas attiecās gan uz pasākumu piedāvājuma klāstu, gan klausītāju un skatītāju interesi.
Sezonas vidus iezīmējās ar pārmaiņām repertuāra veidošanas principos – ar mērķi piesaistīt plašāku auditoriju, tiek mainīti mākslinieku piesaistīšanas akcenti. Tas nenozīmēja atteikšanos no kaut kā, bet gan atgriešanos pie nepieciešamības audzināt savu publiku, ar dažādiem žanriem un pasniegšanas veidiem tomēr iepazīstinot pamazām. Pirmie soļi šajā virzienā izrādījās tiešām sekmīgi. Kurzemes filharmonijas pasākumu apmeklētājs ne vien izvēlas populārās mūzikas koncertus vai izrādes ar pazīstamu aktieru dalību, bet, piemēram, labprāt klausās arī klasisko mūziku dažādās tās izpausmēs. Pirms gadumijas koncertzālē pilnībā izpirkts bija gan Raimonda Tiguļa jubilejas koncerts un Ziemassvētku koncerts ar Liepājas Simfonisko orķestri, Vestardu Šimku pie klavierēm un Mihailu Gertsu pie diriģenta pults, gan Lindas Leen uzstāšanās kopā ar Ventspils Bigbendu. Savukārt jau šī gada sākumā klausītāji ļoti labprāt devās uz atkalredzēšanos ar Zigmaru Liepiņu un Mirdzi Zīveri, kuri Ventspilī nebija uzstājušies jau ļoti sen. Uz Jūras vārtiem apmeklētāji bija gatavi doties pat trakajā 8. marta putenī, zinot, ka pretī saņems labu izklaidi, un tā tas bija arī citos laika apstākļos un citos notikumos. Savukārt aprīļa sākumā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri pirmo reizi koncertzālē Latvija ieradās diriģents Tarmo Peltokoski, pēc tam solot atgriezties 2024. gadā un noteikti padomāt, kā programmā iekļaut koncertzāles ērģeles. Un arī šo uzstāšanos publika novērtēja gan ar kuplu apmeklējumu, gan ar ilgstošām stāvovācijām jau pēc koncerta. Lieldienās veiksmīgi tika uzsākts ērģeļmūzikas koncertu cikls, kura turpinājums gaidāms jau 11. jūnijā ar ērģelnieces Larisas Bulavas un tenora Jura Vizbuļa dalību. Pagājušā gada nogales un šī gada pirmās puses pasākumu apmeklējums liecina, ka dažāda žanra koncertu un izrāžu apmeklējumi Ventspilī ir cieņā un solītis pretī publikas vēlmēm ir bijis vietā.
Nepieciešamību orientēties uz dažādām auditorijām piemērotu repertuāru atzīst arī citu reģionālo koncertzāļu pārstāvji. Piemēram, Latgales vēstniecības Gors, kas tikko nosvinēja savu desmit gadu jubileju, Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja Ilona Rupaine atzīst, ka reģionālajās koncertzālēs orientēties uz tikai šauram klausītāju lokam saprotamu saturu īsti nav iespējams. Kas gan nenozīmē, ka no tāda būtu jāatsakās pavisam: «Mēs saprotam, ka mūsu mērķauditorija paplašināsies tikai tad, ja centīsimies izprast un paredzēt mūsu klausītāju vēlmes. Un būsim tik gudri piedāvāt viņiem arī to, ko viņi vēl nezina. Mācām auditoriju skatīties un klausīties arī ko citu – viņiem vēl neizprotamu.» Tieši tas ir ceļš, ko iet Kurzemes filharmonija, plānojot repertuāru koncertzālei Latvija, kas ir jaunākā no reģionālajām zālēm un šovasar – 27. jūlijā – svinēs vien savu ceturto dzimšanas dienu.
«Koncertzāles galvenais mērķis – nodrošināt kvalitatīvas un profesionālas mākslas pieejamību ar dažādu jomu māksliniekiem un dažāda līmeņa projektiem. Tas nozīmē, ka koncertzāles komandai jānodrošina sabalansēta dažādu žanru Latvijas un ārvalstu profesionālās skatuves mākslas pārstāvniecība, mūzikas pieejamība visām mērķgrupām. Mēs nevaram izcelt vienu grupu un aizmirst par citām. Mūsu uzdevums ir radināt cilvēkus pie augstas kvalitātes pasākumiem. Jāspēj klausītāju ievilkt mūzikā un kultūrā tā, lai viņš gribētu atkal un atkal atgriezties, lai iepazītu kaut ko jaunu. Mums nenoliedzami ir jādomā par zāles piepildījumu un jāieliek stingri pamati, uz kuriem pēc tam varam turēties ilglaicīgi. Koncertzāles mūžam ir jābūt ilgam, tāpēc svarīgi, lai cilvēki mums uzticētos, lai izprastu un saprastu to, ko piedāvājam, un mēs piedāvājam kvalitatīvu un profesionālu akadēmisku mākslu,» pārliecināta Kurzemes filharmonijas valdes priekšsēdētāja Sigita Migoļa. Būtiski ir arī tas, ka zem viena jumta ar koncertzāli darbojas arī mūzikas skola. Tā ne tikai piedāvā arī savus pasākumus, dodot iespēju topošajiem mūziķiem uzstāties lieliskos apstākļos, bet tāpat audzina arī jaunos apmeklētājus.
Pie jaunās sezonas repertuāra jau enerģiski strādā arī jaunais Kurzemes filharmonijas mākslinieciskais vadītājs Guntis Cimiņš: «Ambīcijas mums joprojām ir lielas, turklāt nākamajā gadā svinēsim piecu gadu jubileju, tāpēc plānos ir aicināt gan ārzemju viesus, gan labākos Latvijas mūziķus. Tāpat arī veidosim lielus unikālos projektos. Ieceru ir tiešām daudz.» Jaunā sezona septembrī iesāksies ar ukraiņu pianista Vadima Neselovska koncertu pie Dāvida Kļaviņa vertikālajām klavierēm, kuras tikai nedēļu vēlāk spēlēs arī Andrejs Osokins, bet jau pēc gadumijas koncertzālē paredzēts arī trīs Osokinu koncerts. Savukārt Jūras vārtos jau septembrī atgriežas teātris un balets – ar izrādi Grimmi pie mums brauks liepājnieki, Nacionālais teātris atvedīs izrādi jauniešiem Divas pasaules, bet Latvijas Nacionālais operas un baleta teātri rādīs baletu Ņižinskis.
Šo sezonu noslēgsim ar jau pieminēto ērģeļmūzikas koncertu Par katru stundu Dievam pateicos!, skanēs Johana Sebastiāna Baha, Georga Frīdriha Hendeļa, Ludviga van Bēthovena, Sezāra Franka, Jāņa Kalniņa un Jāņa Ivanova mūzika, kas ļauj izbaudīt gan solo ērģelēm, gan skaņdarbus ērģelēm un tenora balsij. Vēl šomēnes – 26. maijā – koncertzālē Latvija ar solokoncertu Shipsea. Siltā gaismāviesosies Jānis Šipkēvics.
20.05.2023. / Autors: SIA “Kurzemes filharmonija” / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
