Svētdien, 11.februārī, Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītājai valdībai aprit divi gadi.
Saeima Kučinska veidoto valdību apstiprināja 2016.gada 11.februārī.
Patlaban Ministru kabinetā strādā 13 ministri – ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V), aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Jānis Reirs (V), satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), veselības ministre Anda Čakša (ZZS), tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Piektdien, informējot par Ministru kabineta paveikto divu gadu laikā, Kučinskis uzsvēra, ka valdība šajos gados ir nodrošinājusi stabilu tautsaimniecības izaugsmi.
Viņš atzina, ka pēc 2017.gada provizoriskajiem datiem, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis par 4,5%, kas ir pēdējos četros gados straujākais pieaugums. 2017.gada pirmajos trijos ceturkšņos eksporta apjomi auguši par 4,1%, apstrādes rūpniecībā piedzīvota izaugsme 8% apmērā, bezdarba līmenis sasniedzis 8,8%, bet vidējā darba samaksa sasniegusi 926 eiro.
Kučinskis arī informēja, ka iedzīvotājiem un uzņēmumiem obligātās iepirkumu komponentes slogs turpmākajiem desmit gadiem samazināts par 716 miljoniem eiro, paaugstināta energoietilpīgu uzņēmumu konkurētspēja eksporta tirgos, 2017.gadā atvērts dabasgāzes tirgus, ieviesta jauna pieeja ārvalstu investīciju piesaistē, kā arī slēgti vairāki ekonomiskās sadarbības līgumi, tostarp paverot jaunas iespējas Āzijas valstīs.
Starp paveiktajiem darbiem premjers arī norādīja pastāvīgu valsts budžeta izdevumu izvērtējumu, sāktu valsts pārvaldes reformu, uzlabojumus e-pārvaldībā, Eiropas Savienības fondu investīciju nodrošināšanu.
Tāpat premjers informēja, ka valdība izstrādāja jaunu nodokļu reformu, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī, kā rezultātā reformēti darbaspēka nodokļi, uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī sperti soļi aktīvākai ēnu ekonomikas apkarošanai.
Starp divos gados paveiktajiem darbiem Kučinskis uzsvēra arī reformas veselības nozarē, kā rezultātā veselības nozares finansējums 2018.gadā pārsniedza vienu miljardu eiro, tika nodrošināti 85,3 miljoni eiro ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai, 34,3 miljoni eiro onkoloģisko saslimšanu diagnostikai un ārstēšanai, izveidotas papildu rezidentūras budžeta vietas.
Izglītības sistēmā divu gadu laikā valdība panākusi izglītības kvalitātes celšanu, aktualizējot mācību saturu un skolēnu sasniedzamos rezultātus vidējā izglītībā, pakāpeniski ieviešot jaunu izglītības standartu un nodrošinot pakāpeniski pāreju uz mācībām latviešu valodā no 2019.gada 1.septembra. Tāpat pieņemts indikatīvais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks, aktualizēta pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēma. Savukārt augstākajā izglītībā ir apstiprināti prioritārie zinātnes virzieni, bet dažādu pētniecību programmām 2017.gadā tika atvēlēti 80 miljoni eiro.
Sociālās drošības jomās valdība divus gadu laikā panāca pensionāru ienākumu līmeņa pieaugumu, piemērojot straujāku pensiju indeksāciju. Nodrošināti daudzpusīgi atvieglojumi daudzbērnu ģimenēm, pilnveidota adoptētāju un ārpusģimenes aprūpes atbalsta sistēma, tāpat noteikts, ka no 2018.gada 1.oktobra straujāk tiks palielināta indeksācija pensionāriem ar lielāku darba stāžu.
Valsts drošības un aizsardzības jomā panākts, ka 2018.gadā aizsardzības budžets sasniedz 2% no IKP, 2017.gadā tika paaugstināts karavīru un virsnieku atalgojums, tika uzlabots likumdošanas ietvars tiesībsargājošo iestāžu sadarbībai noziedzības apkarošanā. Tāpat pabeigta Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācija un turpinās žoga izbūve.
Kultūras jomā uzsākti valsts simtgades ietvaros plānotie 150 projekti, iesaistot iedzīvotājus katrā no 119 pašvaldībām, veikta Kultūras ministrijas profesionālās vidējās izglītības iestāžu reorganizācija, izveidojot piecus kompetenču centrus – divus Rīgā, pa vienam Ventspilī,. Daugavpilī un Liepājā. Tāpat Saeimā pieņemts Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums. Tajā pašā laikā joprojām turpinās darbs pie mediju vides tiesiskā regulējuma izstrādes.
Autors: LETA / Foto: LETA
