Pieaugot kopējam kravu apgrozījumam, desmit gadu laikā Krievijas ostām izdevies palielināt kravu apjomu, atņemot kravas citām Baltijas jūras austrumu krasta ostām, raksta laikraksts Dienas bizness.
Baltijas jūras austrumu krastā kravu apjoms nav mazinājies, taču tās aizplūst uz Krievijas ostām. Pērn Baltijas jūras austrumu krasta ostās kopumā piedzīvots simbolisks kravu apgrozījuma kāpums par 0,1%, liecina ostu un Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
Taču atšķirīga aina paveras desmit gadu griezumā. Kopš 2005.gada, kad kravu apgrozījums pieminētajās ostās veidoja 265 miljonus tonnu, tas ir audzis par 39,1%. Savukārt Krievijas ostas desmit gados ir audzējušas savu īpatsvaru kopējā kravu apjomā no 52,4% līdz 62,6% pagājušajā gadā.
Kaimiņvalsts terminālos apkalpoto kravu īpatsvars pērn ir audzis (par 1,9%) arī salīdzinājumā ar 2014.gadu, kad tas bija 60,7% jeb 223,5 miljoni tonnu. Savu īpatsvaru kopējā katlā desmit gadu laikā no 10,5% jeb 27,9 miljoniem tonnu līdz 12,8% jeb 47,2 miljoniem tonnu ir kāpinājuši Klaipēdas un Būtiņģes termināli. Arī pērn pie mūsu dienvidu kaimiņiem ir bijis vērojams kāpums (par 0,9%), jo Lietuvā apkalpoto kravu īpatsvars 2014.gadā bija 11,9% jeb 43,7 miljoni tonnu, raksta laikraksts.
Latvijas un Igaunijas ostās vērojamas gluži pretējas tendences. Tallina desmit gados zaudējusi savu īpatsvaru no 14,9% līdz 6,1% jeb 22,4 miljoniem tonnu. Savukārt Rīga, Ventspils un Liepāja kopumā kopējā katlā “samazinājušās” no 22,2% jeb 58,8 miljoniem tonnu līdz 18,5% jeb 68,2 miljoniem tonnu. Arī pērn abu valstu termināli savu īpatsvaru zaudējuši.
