Datus par patiesajiem labuma guvējiem Latvijā atklājuši tikai 32 tūkstoši uzņēmumi, norāda uzņēmumu reģistra datubāze Lursoft. Ārvalstu tiešo investīciju statistikas ziņā, Krievijas investori ir visaktīvākie līdzekļu ieguldīšanā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos – teju 6000 investori ar savu līdzekļu ieguldīšanu 5,5 tūkstošos uzņēmumu.
Dažkārt šie parāda, cik sarežģītu tīklu izdomājuši vietējie uzņēmumi, paslēpjoties aiz vairākām ārvalstu kompānijām, bet ir reizes, kad no šķietami vietējā kapitāla uzņēmuma patiesībā labumu gūst ārzemnieki. Taču nepieciešamība zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nav atsevišķu sadarbības partneru iegriba, šādu nepieciešamību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums. Tas paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.
“To, ka Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem nevedas tik labi ar patieso labumu guvēju atklāšanu, kā vajadzētu, rāda ne tikai statistikas dati, to pamanījuši arī ārpus mūsu valsts robežām. Moneyval ziņojumā Latvija saņēmusi pietiekami zemu novērtējumu attiecībā uz patiesā labuma guvēju noskaidrošanu, atzīstot valsts rīcību patiesā labuma guvēju noteikšanā par mazefektīvu. Lai risinātu problēmu, pērn no Uzņēmumu reģistra jau izslēgti 15 tūkstoši komercsabiedrību, bet šogad plānots izslēgt vēl septiņus tūkstošus, jo pastāv risks, ka šādas komercsabiedrības var izmantot noziedzībā,” skaidro Lursoft pārstāve Indra Urtāne.
Pētījuma dati parāda, ka patiesais labuma guvējs ir norādīts 31,8 tūkstošiem Latvijas uzņēmumu, no tiem 28,3 tūkstošiem šī informācija reģistrēta aizvadītā gada laikā. Lursoft aprēķinājis, ka vairums jeb 79,47% no visiem patiesajiem labuma guvējiem ir personas no Latvijas, bet 47 patiesie labuma guvēji ir nepilngadīgas personas.
372 gadījumos, kad uzņēmuma vairākuma dalībnieks ir ārvalstnieks, tā patiesais labuma guvējs tomēr ir Latvijas valstspiederīgais.
Interesanti, ka 6,19% gadījumu norādītie patiesie labuma guvēji nav dalībnieki nevienā no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, piektdaļai no šīm personām uzņēmumu daļas piederējušas iepriekš.
Viena no šādām personām ir uzņēmējs Aigars Kesenfelds, kurš patlaban ir patiesais labuma guvējs 81 uzņēmumā, tajā pašā laikā viņam nepieder daļas nevienā no uzņēmumiem. Uzņēmējs ir patiesais labuma guvējs vairākos nekustamo īpašumu uzņēmumos, tāpat arī firmā, kas piedāvā pašapkalpošanās automazgātuves pakalpojumus. Kopš aizvadītā gada jūnija sākuma uzņēmumu skaits, kuros Aigars Kesenfelds reģistrēts kā patiesais labuma guvējs, palielinājies par 19 firmām.
Personas, kuras ir patiesā labuma guvējas visvairāk uzņēmumos:
1. Aigars Kesenfelds – 81 uzņēmums
2. Guntis Rāvis – 75 uzņēmumi
3. George Rohr – 63 uzņēmumi
4. Ernests Bernis – 62 uzņēmumi
5. Moris Tabacinic – 62 uzņēmumi.
Lursoft aprēķinājis, ka piektā daļa no visiem patiesajiem labuma guvējiem ir ārvalstnieki, tostarp viņu vārdi atrodami arī starp personām, kuras Latvijas uzņēmumos kā patiesie labuma guvēji reģistrēti visbiežāk. Priekšplānā šeit izvirzās kaimiņvalstis Krievija, Lietuva un Igaunija, aiz kurām seko Ukraina un Vācija. Lursoft izpētījis, ka patiesā labuma guvēju no Krievijas ir teju 2,5 reizes vairāk nekā, piemēram, no Lietuvas.
Ja skatāmies ārvalstu tiešo investīciju statistiku, tad tā apliecina, ka Krievijas investori ir visaktīvākie līdzekļu ieguldīšanā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, jo pētījuma sagatavošanas brīdī savus līdzekļus 5519 Latvijas uzņēmumos ieguldījuši 5960 investori no Krievijas. Tikmēr lietuvieši investējuši 2433 Latvijas uzņēmumos. Jāvērš uzmanība uz faktu, ka, neskatoties uz to, ka no Krievijas nākušie investori ir būtiskā vairākumā, atšķirība starp uzkrātajām investīcijām no Krievijas un Lietuvas ir tikai par 21,18%. Investori no Krievijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos uzkrājuši 688,51 miljonus eiro, kamēr lietuvieši – 542,71 miljonus eiro.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
