Konkurences padome (KP), pēc šķeldas tirgus izpētes nav guvusi pierādījumus par iespējamas aizliegtas vienošanās pastāvēšanu, kā arī pirmšķietami konstatēja, ka neviens tirgus dalībnieks neatrodas dominējošā stāvoklī kurināmās šķeldas tirgū Latvijas teritorijā, informē padomē.
Ņemot vērā enerģētikas nozares jautājumu aktualitāti un kurināmās šķeldas cenas būtisku pieaugumu 2021. un 2022.gadā, KP veica šķeldas tirgus izpēti, lai noskaidrotu iemeslus, kas ir pamatā būtiskajam šķeldas cenu kāpumam.
Kurināmās šķeldas cenas pieaugums būtiski ietekmē to siltumenerģijas ražotāju izmaksas, kas kā kurināmo izmanto šķeldu, norāda KP, piebilstot, ka tādā veidā siltumenerģijas ražotāju izmaksu pieaugums pēc tarifu izmaiņām tiek pārnests arī uz siltumenerģijas lietotājiem. Lai pārliecinātos, ka kurināmās šķeldas tirgū nav novērojami konkurences tiesību pārkāpumi, KP pēc Ekonomikas ministrijas un Enerģētiskās drošības darba grupas aicinājuma šī gada jūlijā uzsāka kurināmās šķeldas tirgus uzraudzību, to noslēdzot pirms apkures sezonas sākuma.
Lai gan tā nav guvusi pierādījumus par iespējamas aizliegtas vienošanās pastāvēšanu, KP norāda, ka siltumenerģijas ražotājiem ir rūpīgi jāizvērtē katra to noteiktā prasība attiecībā pret šķeldas piegādātājiem.
Nesamērīgu prasību noteikšana var ierobežot konkurenci šķeldas iepirkumos, tādējādi arī atspoguļoties siltuma tarifos un negatīvi ietekmēt siltumenerģijas lietotājus, uzsver padomē.
Nekonstatē konkurences tiesību pārkāpumus
Izvērtējot tirgus uzraudzības laikā iegūto informāciju, KP neguva pierādījumus par iespējamas aizliegtas vienošanās pastāvēšanu, kā arī pirmšķietami konstatēja, ka neviens tirgus dalībnieks neatrodas dominējošā stāvoklī kurināmās šķeldas tirgū Latvijā. KP secinājusi, ka izskaidrojums cenu kāpumam ir ģeopolitiskie apstākļi, importa ierobežojumi, inflācija un tirgus dalībnieku nespēja pietiekami ātri pielāgoties pastāvošajai tirgus situācijai.
KP aicina šķeldas pircējus uzraudzīt situāciju attiecībā uz saņemtajiem piedāvājumiem un ziņot, ja rodas aizdomas par iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu. Tāpat KP aicina šķeldas tirgus dalībniekus iesniegt pierādījumus, ja tie ir iesaistīti aizliegtās vienošanās, saņemot iespēju Iecietības programmas ietvaros iegūt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no naudas soda, kā arī atbrīvojumu no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos.
Skaidrojot šķeldas cenu kāpuma iemeslus, pirmkārt, jāņem vērā vispārējs energoresursu cenu kāpums.
Energoresursu cenas sāka būtiski pieaugt 2021. gada otrajā pusē. Kāpjot naftas un gāzes cenām, arī citu energoresursu, tostarp, biomasas cenas ir kāpušas, jo ir novērojams vispārējs energoresursu piedāvājuma deficīts.
Tirgus uzraudzībā KP konstatēja, ka ģeopolitiskie apstākļi, kā arī šķeldas un citu kokmateriālu importa ierobežojumi no Baltkrievijas un Krievijas, kas izriet no Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, ir viens no svarīgākajiem iemesliem šķeldas cenu kāpumam 2022.gadā. Importētajam apjomam un arī piedāvājumam tirgū samazinoties, bet pieprasījumam saglabājoties tādā pašā līmenī vai pieaugot, rodas spiediens uz šķeldas cenu, kā rezultātā cena pieaug, norāda KP.
Šķeldas ražošanas procesu skārusi arī inflācija, piemēram, pieaugusi ir degvielas cena, rezerves daļu un pakalpojumu cenas, kā arī ir noticis algu un citu izmaksu pieaugums, tādējādi šķeldas ražošanas izmaksas pašlaik ir būtiski pieaugušas, kas ietekmējis arī šķeldas cenu.
Līdz šim šķeldas uzņēmumi nav pietiekami ieguldījuši šķeldotāju un citas šķeldas ražošanai nepieciešamās tehnikas iegādē, akcentē padomē.
KP ieskatā, visi iepriekš minētie faktori ir veicinājuši šķeldas cenas pieaugumu. Kopumā šķeldas cenu kāpums, KP ieskatā, būtu jāskata kā problēma, ko atrisinās tirgus. Šķeldas ražotāju peļņai pieaugot, tiek veicināti apstākļi ražošanas apjomu palielināšanai, bet ražošanas apjomu palielināšanai ir nepieciešams laiks, jo, piemēram, šķeldas ražošanas tehnikas piegāde var prasīt pat vairāk nekā gadu.
Saistībā ar publiski izskanējušajiem aicinājumiem ierobežot šķeldas eksportu, KP norāda, ka šāda veida ierobežojums teorētiski īstermiņā varētu samazināt cenas. Vienlaikus tas varētu mazināt šķeldas ražotāju interesi palielināt ražošanas apjomus, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz šķeldas cenu ilgtermiņā. Ilgtermiņā šādi aizliegumi atstāj arī cita veida negatīvu ietekmi, piemēram, samazinātu ārvalstu investoru un pircēju uzticību šķeldas ražotājiem Latvijā, kā rezultātā samazinātos arī potenciālie eksporta apjomi nākotnē.
KP ieskatā, šķeldas eksporta ierobežojums nebūtu piemērots instruments cenas samazināšanai.
Kā norāda KP, tās veiktās tirgus uzraudzības laikā ir konstatēti siltumenerģijas ražotāju izvirzīti dažādi nosacījumi attiecībās starp šķeldas piegādātājiem un siltumenerģijas ražotājiem, kas iespējami mazina šķeldas pārdevēju vēlmi piedalīties šķeldas iepirkumos un cenu aptaujās. Šie nosacījumi var tikt noteikti gan līgumos starp šķeldas piegādātājiem un siltumenerģijas ražotājiem, gan arī iepirkumu nolikumos, tehniskajās specifikācijās, cenu aptaujās vai citur, regulējot attiecības starp šķeldas pārdevējiem un siltumenerģijas ražotājiem.
Padome secinājusi, ka nosacījumi, piemēram, līgumu slēgšana uz gariem termiņiem, neparedzot cenu indeksācijas mehānismu, siltumenerģijas ražotāju tiesības vienpusēji atkāpties no līgumiem, ja tiek konstatēts cenu samazinājums, augsti nodrošinājuma apmēri un soda naudas, ilgi samaksas termiņi, kā arī līgumos paredzētie papildu pienākumi, kas atsevišķos gadījumos var būt problemātiski, var kalpot par iemeslu mazam pretendentu skaitam šķeldas iepirkumos.
Siltuma ražošanas uzņēmumiem paredzot šķeldas pārdevējiem nelabvēlīgus vai grūti izpildāmus nosacījumus, šķeldas pārdevēju interese piedalīties šajos iepirkumos mazinās, vienlaikus palielinoties iespējamībai, ka tie savu produkciju pārdos citiem šķeldas patērētājiem.
3.11.2022. / Autors: BNN / Foto: Unsplash
