Ventspilī koncertzāle “Latvija” atzīmēja savu piecu gadu jubileju ar īpašu koncertu 2024. gada 27. jūlijā plkst. 18.00. Šis unikālais notikums iezīmē piecus gadus, kopš koncertzāle atvērusi durvis apmeklētājiem un kļuvusi par nozīmīgu kultūras centru Kurzemē un visā Latvijā.
Izcili mākslinieki
Jubilejas koncertā piedalījās daudzi pazīstami mākslinieki un komponisti, kas publiku aizrāva ar daudzveidīgu un iespaidīgu priekšnesumu programmu. Koncerta viesu sarakstā bija ērģelniece Iveta Apkalna, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Radio koris, pianists Reinis Zariņš, vijolniece Azade Magsodi (Azadeh Maghsoodi), saksofonists Renārs Lācis, sieviešu koris “Venda”, soliste Rūta Pāvulēna, koris “Ventspils”, komponisti Ēriks Ešenvalds un Vilnis Šmīdbergs, kā arī diriģenti Guntis Kuzma un Sigvards Kļava. Koncerta programma bija emocionāli piesātināta un piedāvāja piedzīvot neaizmirstamu vakaru.
Jubilejas koncerta programma
Koncertu atklāja Ērika Ešenvalda īpaši Ivetai Apkalnai komponētais ērģeļkoncerts “Okeāna balss” (Voice Of The Ocean), piepildīts ar varenību, spēku, ilgām un mieru. Pasaulslavenā ērģelniece Iveta Apkalna ir Ventspils koncertzāles “Latvija” Klais ērģeļu “krustmāte” un Hamburgas Elbas filharmonijas Klais ērģeļu goda ērģelniece. Jubilejas koncertā izskanēja emocionāli viens no spēcīgākajiem ventspilnieka Viļņa Šmīdberga opusiem “Elēģija”, tas veltīts komponista brāļa piemiņai. Skaņdarbus atskaņoja pasaulē atzītais Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Guntis Kuzma.
Latvijas Radio koris jubilejas koncertā izpildīja Ērika Ešenvalda skaņdarbu “Rasa” ar jaunās dzejnieces Rasas Maijas Ārmales dzeju, kā arī uzstājās kopā ar talantīgo vijolnieci Azadi Magsodi. Pianists Reinis Zariņš spēlēja vienu no koncertzāles unikālajiem instrumentiem, pasaulē lielākās vertikālās klavieres, kuras izgatavojis Dāvids Kļaviņš. Reiņa Zariņa izpildījumā dzirdējām Johana Sebastiana Baha un Breda Meldau (Brad Mehldau) skaņdarbus. Īpašu priekšnesumu sniedza jaunā Ventspils soliste Rūta Pāvulēna, saksofonists Renārs Lācis, Ventspils Kultūras centra sieviešu koris “Venda” un ērģelniece Iveta Apkalna. Nozīmīga koncerta programmas daļa bija Ventspils rakstnieku un dzejnieku Dagnijas Zigmontes, Mārtiņa Kalndruvas, Ulda Krasta un vairāku jauno dzejnieku tēlojumi.
Jubilejas koncerta kulminācija bija Ērika Ešenvalda apjomīgā skaņdarba “Debess litānija” atskaņojums, kurā piedalījās visi koncerta dalībnieki un diriģents Sigvards Kļava. Teicēja balss bija ierakstā dziedošais vīrs Augusts no Skaistkalnes, kuru ierakstījis Sigvards Kļava unikālā ekspedīcijā Latgalē kopā ar Uģi Brikmani. Skaņdarba pamatā ir dzejnieka Friča Bārdas dzejas rindas un aicinājums sekot “tai gaismai, kas kā brīnums no dvēseles ceļas, tai gaismai, kur spēkus pat saule un zvaigznes smeļas.”
Muzikālais vakars
Jubilejas vakara noslēgumā plkst. 21.00 koncertzāles brīvdabas estrādē varēja izbaudīt muzikālu vakaru, kurā vasarīgu atmosfēru radīja Ventspils bigbenda mūziķi, soliste Ance Jankovska, Renāra Lāča vadībā. Koncertā tika izpildīti dažādu laikmetu, stilu populārā un džeza mūzika. Vēlāk iepazinām ievērojamu ventspilnieku dziesmu izlasi DJ Johansona salikumā.
Piecu gadu svinības
2024. gadā koncertzāles “Latvija” piektās jubilejas svinības aizrit visa gada garumā ar spilgtiem un plašā klausītāju lokā lielu atzinību guvušiem notikumiem. Neatkārtojamais Trīs Osokinu koncerts, publikas stāvovācijām pilnais Ivetas Apkalnas un kora “Latvija” koncerts, Bēthovena Piektās simfonijas atskaņojums, Liepājas Simfoniskā orķestra un Guntara Freiberga marimbas zvaigžņu stunda, Aivja Gretera, Vensāna Likā un “Sinfonietta Rīga” krāšņais koncerts ar Jēkaba Jančevska jaundarba pirmatskaņojumu, grandiozais Gustava Mālera Otrās simfonijas atskaņojums, pasaules mūzikas šarms un daudzi citi vēl gaidāmi kultūras notikumi koncertzāles jubilejas gadā.
Unikālie instrumenti un nākotne
Ventspils koncertzāles lepnums ir divi pasaules līmeņa unikāli mūzikas instrumenti – koncertērģeles, kas tapušas uzņēmumā “Johannes Klais Orgelbau GmbH & Co. KG” Vācijā, un šobrīd pasaulē lielākās vertikālās koncertklavieres “Kļaviņš M470i”, ko radījis klavierbūves meistars Dāvids Kļaviņš. Koncertzāles projekta autors ir arhitekts Deivids Kuks. Ēku raksturo pārdomātie energoefektivitātes risinājumi un daudzfunkcionāls telpu plānojums, kas ļauj zem viena jumta veiksmīgi līdzdarboties koncertzāles “Latvija” Lielajai un Mazajai zālei, Mūzikas vidusskolai, Mūzikas bibliotēkai un skaņu ierakstu studijai. Koncertzāles unikalitāti akcentē arī atveramā siena, kas koncertzāles Mazo zāli pārveido par āra skatuvi.
Lieliskā akustika
Koncertzāle “Latvija” ir viena no modernākajām un tehnoloģiski attīstītākajām koncertzālēm Eiropā. Tā piedāvā augstas kvalitātes akustiku, inovatīvu dizainu un daudzveidīgu kultūras pasākumu programmu. Koncertzāle ir atvērta visu gadu, piedāvājot dažādu žanru un stilu pasākumus, kas piesaista apmeklētājus no visas Latvijas un ārvalstīm. Koncertzāles arhitektūra un akustika ir izstrādāta tā, lai sniegtu visaugstākās kvalitātes mākslinieciskos priekšnesumus. Koncertzāle “Latvija” ir mūzikas, mākslas un izglītības telpa ar unikālu saturu, to raksturo izcila akustika, izmeklēts repertuārs un plašas tehniskās iespējas.
29.07.2024. / Autors: SIA “Kurzemes filharmonija” / Foto: Ventspilnieks.lv arhīvs
