Valdošās koalīcijas partijas plāno sākt kopīgi apspriest kandidatūras Valsts prezidenta amatam, kā arī vienoties par noteiktiem kritērijiem kandidātiem. Pēc premjera Krišjāņa Kariņa domām, koalīcijai vajadzētu vienoties par vienu Valsts prezidenta amata kandidātu un to izvirzīt. Pagaidām konkrēti kandidātu vārdi nav apspriesti, bet pirmais neoficiāli ir jau izskanējis, kas, visticamāk, arī būs galīgajā variantā – proti, Eiropas Tiesas tiesnesis Egils Levits.
Nacionālā apvienība pirmdien iknedēļas koalīcijas partiju sanāksmē mudināja politiķus laicīgi sākt diskusijas par prezidenta amata kandidātiem un noteiktiem kritērijiem, ņemot vērā arī sabiedrības viedokli.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka pēc trīs nedēļām koalīcija atgriezīsies pie šī jautājuma, jo vispirms tas jāizrunā frakcijās. Kariņš norādīja, ka politiķiem varētu būt vēlme nonākt līdz vienam kandidātam, taču tas neesot galvenais mērķis.
NA politiķis Jānis Eglīts piebilda, ka šī diskusija būtu jāsāk iespējami laicīgāk, tomēr pirmajā reizē netika gaidīti jau konkrētu prezidenta amata kandidātu vārdi.
Kariņš jau zinot, ka frakcijās tiek runāts par gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Pēc Kariņa pārliecības, koalīcijai vajadzētu vienoties par vienu Valsts prezidenta amata kandidātu un to izvirzīt.
Tikmēr NA politiķis Rihards Kols intervijā laikrakstam Neatkarīgā pauda, ka Valsts prezidenta amatam ir jāvirza Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits. “Ja Levita kungs piekritīs… Formāli vēl viņš nav neko paudis. Bet es uzskatu, ka – jā, mums ir jāvirza Egils Levits,” viņš teica. Viņaprāt, Levits patlaban ir vispiemērotākais kandidāts šim amatam.
Pašreizējais prezidents Raimonds Vējonis šo amatu ieņem kopš 2015.gada jūlija un šovasar beigsies viņa pilnvaru termiņš. Vējonis līdz šim nav skaidri atbildējis, vai kandidēs uz nākamo pilnvaru termiņu, taču pēc Saeimas vēlēšanām, kurās fiasko piedzīvoja viņa agrāk pārstāvētais politiskais spēks Zaļo un zemnieku savienība, viņa izredzes uz ievēlēšanu amatā atkārtoti līdzinās nullei. Šogad arī spēkā stājušies grozījumi Satversmē, kas nosaka, ka Valsts prezidentu parlamentā ievēlē atklāti.
