Ventspils Olimpiskais sporta centrs ir pilsētas un visa novada lepnums – tas ir viens no lielākajiem un modernākajiem Latvijā, bet vieni no lielākajiem ir arī tā saimnieciskās darbības mīnusi. Tie ir 600–700 tūkstoši eiro ik gadu, ko pagaidām lielākoties nosedz valsts dotācijas, bet daļa sloga gulstas arī uz pašvaldības pleciem. Neraugoties uz to, Ventspilī turpinās dārgu objektu būvniecība. Atklāts ir jautājums – vai tas ir ieguldījums rītdienā vai arī īstermiņa plānošana: ja dod, tad ņemam, pēc tam kaut vai ūdens plūdi…
Ventspils iedzīvotāju skaits, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas datiem, ir sarucis līdz nepilniem 36 tūkstošiem. Neoficiāla informācija liecina, ka Ventspils iedzīvotāju skaits varētu pat nepārsniegt 20 tūkstošus. Tā kā lielākā budžeta ieņēmumu pozīcija ir tieši ienākuma nodoklis, saprotams, ka katra jauna nasta budžetam ir jāsedz pašiem ventspilniekiem vai arī jācer uz valsts atbalstu. Pagaidām valsts atbalstu nodrošina Ventspils vadības labās attiecības ar valdību un Saeimu. Būvniecības nozarē Ventspilī nodarbināti vairāk nekā 8% darbspējīgo iedzīvotāju, un, lai šīs darba vietas saglabātu, ir jābūvē. No šāda aspekta raugoties, Eiropas un valsts finansētie objekti ir īsta medusmaize, jo pašvaldība un privātais sektors visu nozari ar darbu nodrošināt nespētu. Tāpēc ir jāizmanto katra iespēja paņemt naudu, īpaši nedomājot, ko darīt ar uzbūvētajiem objektiem, vai tie vispār ir vajadzīgi un kā pēc tam tos uzturēt. Komiskākais piemērs ir Ventspils Mūzikas vidusskola, kuras būvniecībai nauda piesaistīta no Eiropas emisiju kvotas finansējuma. Lai arī ap šo ieceri sacēlās neliels skandāliņš, karavāna turpina ceļu, un skola top. Bērni apgūs mūziku modernā skolā, pilsētai būs vēl viena koncertzāle un pie reizes arī vēl viena izdevumu pozīcija nākotnes budžetā. Darbu celtniekiem un ieņēmumus būvfirmām šogad nodrošina arī jaunā, modernā baseina būvniecība un Radioastronomijas centra modernizācija. Kas notiks ar nozari brīdī, kad Eiropas naudas straume apsīks un aptrūksies “triecienbūvju” idejas, grūti prognozēt, bet neizskatās, ka šobrīd kāds par to satrauktos. Tāpat nav skaidrs, kā pašvaldības budžets spēs dārgos objektus uzturēt, kad beigsies valsts atbalsts. Šodien būvējam, rītdien domāsim.
Ventspils Olimpiskais centrs – tikai olimpiešiem?
Olimpiskie centri visā valstī lielākoties darbojas ar zaudējumiem. To nosaka gan iedzīvotāju maksātspēja, gan objektu specifika – tās ir sarežģītas būves, kas prasa ievērojamus enerģijas resursus, kā arī citus apsaimniekošanas izdevumus. Būvējot šādus objektus, pašvaldība uzņemas segt to apsaimniekošanas un uzturēšanas izdevumus, kā arī nodrošināt iespēju trenēties Olimpiskās vienības sportistiem, bērniem un jauniešiem infrastruktūrai atbilstošā kvalitātē. Izdevumu daļa, kā ierasts, gulstas uz valsts pleciem, bet sportiskie sasniegumi runā paši par sevi – pēdējās olimpiskajās spēlēs piedalījās desmit olimpieši, kuru ikdienas treniņu bāze ir Ventspils Olimpiskais centrs. Tas ir pamats lepoties, gluži tāpat kā ar basketbola kluba un futbola kluba dažāda kaluma medaļām Latvijas čempionātos. Tomēr skaidrs, ka ne jau desmit olimpiešiem vien vajadzētu kalpot desmit dažādām sporta būvēm. Tikpat svarīgs, bet varbūt pat svarīgāks ir bērnu un masu sports. Visi Olimpiskā centra kompleksi par pieņemamām cenām ir pieejami katram sportotgribētājam. Tas veicina pilsētnieku aktivitāti, uzlabo veselību un dzīves kvalitāti. Pavisam cita aina ir ar bērnu sportu. Rodas sajūta, ka sporta dzīves organizatoriem nav plāna vai vēlēšanās ar šo jomu nodarboties. Klubos un sporta skolā “Spars”, kurus īpaši atbalsta un pārvalda domes amatpersonas, nodrošināti labi apstākļi un finansējums, bet citiem jāsamierinās ar nelielu vai minimālu atbalstu. Pilsētai tam nav naudas. Loģiski rodas jautājums – kāpēc gan vajadzēja būvēt teju NHL standartiem atbilstošu ledushalli, ja nav adekvātu finanšu līdzekļu hokeja vai daiļslidošanas attīstībai? Masu slidotavu uzbūvēt izmaksātu ievērojami lētāk, arī uzturēšanas izmaksas būtu zemākas. Bet kāpēc gan būvēt lētāk, ja ir pieejami naudas līdzekļi? Bērnu sporta attīstīšana pamatā atstāta vecāku ziņā. Arī sporta skolas “Spars” audzēkņu veselība pašvaldībai nerūp. Lai izveidotu loģisku sporta piramīdu, ar infrastruktūru nepietiek – ir nepieciešama koncepcija, kā šīs telpas aizpildīt ar saturu. Lai bērni varētu kvalitatīvi trenēties, nenodarot ļaunumu veselībai, nepieciešams ekipējums, fizioterapeiti, sporta ārsti un profesionāli bērnu treneri. Absurda ir situācija, ka pašvaldības amatpersonu pakļautībā strādājošo bērnu treneru atalgojums ir atkarīgs no sportiskajiem rezultātiem. Svarīgākais rezultāts ir bērnu veselība un saturīgi pavadīts laiks. Talantu attīstīšana un sportiskie rezultāti ir nākamais solis, kas iespējams, ja bērnam ar neadekvātām slodzēm, neņemot vērā augoša organisma specifiku, nesabojā veselību. Nepareizs treniņu process var nodarīt neatgriezeniskas sekas jaunajiem sportistiem. Tā ir milzu problēma visā Latvijā, ne tikai Ventspilī, un galvenais iemesls tam ir speciālistu trūkums un kvalifikācija. Uzbūvēt modernu halli un nenodrošināt personālu ir gluži kā palaist bērnus skolā bez skolotājiem.
Kāds ir rezultāts?
Sporta piramīdas pamats ir bērni, bet virsotne – augstāko sasniegumu sports. Jo labāk funkcionē pamats, jo vairāk olimpiešu un nacionālo izlašu dalībnieku sistēma izauklē. Ventspils Olimpiskais sporta centrs tikko atzīmēja 20 gadu jubileju. Tikpat ilgi funkcionē arī basketbola un futbola klubi, kas gozējas īpašā varas labvēlības saulītē. Atliek vien ielūkoties ventspilnieku pārstāvniecībā Latvijas Olimpiskajā vienībā un nacionālajās izlasēs, lai novērtētu sūrā darba saldos augļus. Ventspils Olimpiskā centra mājaslapā, sadaļā – sportisti, atrodami gandrīz 30 uzvārdi. No tiem slavenākie – jaunā, talantīgā svarcēlāja Rebeka Koha no Ventspils, kā viņas kolēģis dobelnieks Artūrs Plēsnieks un šķēpmetēja Madara Palameika, kas sporta gaitas uzsākusi Talsos. Patīkami, ka Ventspilī nodrošināti lieliski treniņu apstākļi, ko var izmantot arī citu Kurzemes pilsētu pārstāvji, bet vairākums sarakstā tomēr ir vietējie, tātad individuālajos sporta veidos vairāk vai mazāk viss ir kārtībā – Ventspilī ir sagatavoti vairāki Olimpiskās vienības līmeņa sportisti. Pavisam cita aina paveras komandu sportā, kur jāizceļ futbols un basketbols, kas ilgstoši saņem pašvaldības atbalstu. Basketbola kluba “Ventspils” sastāvā ir tikai divi vietējie audzēkņi, savukārt nacionālajā izlasē nav neviena ventspilnieka. Futbola kluba sastāvā vietējo ir vairāk, bet izlasē Ventspili pārstāv tikai liepājnieks Ģirts Karlsons. Grūti no malas izvērtēt, kāpēc tas tā un kur paliek jaunie talanti, kas dažādās vecuma grupās plūc laurus futbola un basketbola turnīros.
Tas nozīmē, ka piramīdas pamatā kaut kas notiek nepareizi. Ja Olimpiskais centrs funkcionētu kā bērnu un jauniešu sporta bāze ar atbilstošiem speciālistiem un medicīnisko personālu, jaunie talanti attīstītos harmoniski un bez veselības problēmām, rastos gan jauni futbolisti, gan basketbolisti, gan hokejisti. Bet, kamēr nauda ir tikai, lai būvētu jaunas ēkas vai maksātu algas dārgiem leģionāriem, atliek vien cerēt uz veiksmi – varbūt kādam paveiksies.
Milzis uz māla kājām
Kas tad ir Ventspils Olimpiskais centrs? Lasām oficiālajā mājaslapā.
SIA “Olimpiskais centrs “Ventspils”” ir viens no lielākajiem un modernākajiem sporta kompleksiem Latvijā, kas nodarbojas ar olimpiskās kustības popularizēšanu, augstu profesionālā sporta sasniegumu un masu sporta attīstības veicināšanu. Olimpiskā centra “Ventspils” pārvaldībā ir basketbola un ledus halle, stadions, viesnīca, ūdens piedzīvojumu parks, sporta halle “Pārventa”, futbola stadions Katoļu ielā, sporta nams “Centrs”, skeitparki, “Pludmales akvaparks”, airēšanas bāze “Dampeļi” un “Piedzīvojumu parks”.
Olimpiskā centra “Ventspils” pamatkapitāla daļu īpašnieki ir Ventspils pilsētas dome un biedrība “Latvijas Olimpiskā komiteja”.
Kā redzams, Olimpiskā sporta centra pārraudzībā ir ne tikai sporta bāzes, bet arī izklaides iestādes. Sabiedrībai nav pieejama informācija par katras bāzes vai izklaides parka peļņu un izdevumiem, bet gan vispārīga informācija par situāciju kopumā. Tātad mēs nezinām, vai zaudējumus rada visi objekti, vai izklaides pasākumi nes peļņu vai arī ir subsidējami, tāpat kā neuzzināsim, kādus ieņēmumus un zaudējumus radīs katra nākamā būve. Zinām, ka kopējie zaudējumi uzņēmumam, kas pieder pašvaldībai un LOK, ik gadu ir 600–700 tūkstošu eiro.
Olimpiskās komitejas vadītājs Aldons Vrubļevksis, piemēram, par to īpaši nesatraucas un uzskata, ka problēmas jārisina partnerim. Lūk, viņa sacītais Latvijas radio: “Dibinot olimpiskos centrus un uzsākot šos projektus, ir noslēgtas dalībnieku vienošanās, kur LOK un pašvaldības ir katra apņēmušās, ko tad viņi šajā centrā nodrošinās un ko darīs. Tādā ziņā mēs esam diezgan mierīgi, jo visas pašvaldības, kuras šajos projektos ir piedalījušās, apņēmušās nodrošināt centru saimniecisko darbību ar plusa zīmi neatkarīgi no grāmatvedības datiem un konkrētā gada saimnieciskās darbības rezultātiem.”
Tātad viss ir elementāri – LOK palīdz uzcelt, pašvaldība nodrošina peļņu vai sedz zaudējumus, bet, kas pats svarīgākais, piepilda šīs būves ar saturu – labiem apstākļiem, speciālistiem un skaidru vīziju par prioritātēm. Tie ir nopietni izdevumi, kas būs jāsedz iedzīvotājiem, bet par to vajadzēja domāt, pirms būvēja.
Tātad mums, ventspilniekiem, ir tiesības un pat pienākums prasīt no pašvaldības amatpersonām visupirms vienādu attieksmi pret mūsu bērniem, otrkārt, sabūvēto sporta būvju kvalitātei atbilstošu, visiem pieejamu pakalpojumu nodrošināšanu. Proti, ja NHL halle, tad vismaz NHL sistēmai atbilstoša bērnu un jauniešu sporta aizpildījums.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: AFP/LETA
