Klusās nedēļas piektdiena kristiešu kalendārā tiek saukta par Lielo piektdienu, kas ir Kristus Krusta diena. Saskaņā ar Evaņģēlijos rakstīto Jēzus šajā dienā nonāca romiešu un jūdu farizeju tiesas priekšā, kura lēma par viņa nonāvēšanu, piesitot krustā.
Lielā Piektdiena ir Kristus nāves diena un vienlaikus arī cilvēces grēku izpirkšanas diena. Baznīcās šajā dienā izskan vēsts par to, kā Dieva dēls tika sists krustā un mira par pasaules grēkiem. Lielajā piektdienā baznīcas tērpjas melnā krāsā, tiek nodzēsti kroņlukturi, dziesmas skan bez pavadījuma un netiek arī svinēts Svētais vakarēdiens. Katrā draudzē šīs tradīcijas gan atšķiras, jo tās ir cilvēku pašu noteiktas.
Baznīca lasa Evaņģēliju par Kristus notiesāšanu un lūdzas par visiem – kā ticīgajiem, tā neticīgajiem. Pēc aizlūguma krustam tiek noņemts pārsegs un ticīgo priekšā atklājas tēls pie krusta. Seko Svētās Komūnijas rīts un procesija ar Vissvētāko Sakramentu uz “Kristus kapa” altāri.
Lielā Piektdiena ir vienīgā diena gadā, kad prieteri necelebrē Svēto Misi. Ticīgajiem šajā dienā jāievēro stingrs gavēnis.
Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu dēļ šogad Lielajai piektdienai veltītie dievkalpojumi fiziski baznīcās nenotiek, bet ir skatāmi tiešsaistē.
