Kā katru gadu, arī šogad atzīmēsim mūsu nacionālo piemiņas dienu 11.novembri par godu Latvijas brīvības cīņās kritušajiem varoņiem.

1919.gada 11.novembrī Pārdaugavā Latvijas Bruņotie spēki sakāva Rietumkrievijas Brīvprātīgo karaspēku un guva uzvaru pār Bermonta karaspēku. Tagad mēs to saucam par Bermontiādes laiku. Gadu no gada, pieminot šo nozīmīgo Latvijas vēstures notikumu, tieši 11.novembrī, Lāčplēša dienā, tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.

Šajā dienā tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi “Par Latviju”, kas laikā no 1920.gada līdz 1940.gadam bija Latvijas augstākais militārais apbalvojums. Tas tika piešķirts Latvijas armijas karavīriem, latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī tiem ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās un sniedza ieguldījumu Latvijas valsts nodibināšanā. Lāčplēša Kara ordeņa dibināšanas dienā pirmo reizi tika atzīmēta Lāčplēša diena. Toreiz 11.novembris netika atzīmēts kā kritušo karavīru piemiņas diena, bet gan kā Lāčplēša kara ordeņa svētki. Lai gan šo ordeni nodibināja 1919.gadā, pirmie 288 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri to saņēma tikai 1920.gadā.

Lāčplēša diena savu nosaukumu ir guvusi no latviešu tautas mitoloģiskā varoņa. Tikai 1988.gadā 11.novembrī Lāčplēša diena ieguva savu nosaukumu, līdz tam tā bija arī  Armijas, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru, kara invalīdu un Brīvības kara dalībnieku svētki.

Latvijas PSR pastāvēšanas laikā  Lāčplēša dienas svinēšana bija aizliegta. Tā atsākās 1988.gadā. 1989.gadā Lāčplēša dienu noteica par vēstures atceres dienu. 1990.gadā tai tika piešķirts kritušo varoņu piemiņas dienas statuss.

Rīgā šī piemiņas diena nav iedomājama bez svecīšu aizdedzināšanas un nolikšanas 11. novembra krastmalā pie Rīgas pils mūra. Tiek nolikti ziedi Rīgas Brāļu kapos un pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa. Pie Brīvības pieminekļa ar valsts augstāko amatpersonu līdzdalību norisinās militārā parāde, kā arī tiek noturēts piemiņas brīdis Sudrabkalniņā. Svecītes aizdedzam un ziedus noliekam visās Latvijas pilsētās vietās, kas ir īpaši paredzētas kritušo brīvības cīnītāju piemiņai. Ikviens, kurš vēlas godināt aizgājušo cīnītāju dvēseles, var iedegt sveces arī savas mājas logos. Tādu pašu iemeslu dēļ sveces tiek iedegtas arī citu nozīmīgu ēku logos. Neatņemamas Lāčplēša dienas tradīcijas ir arī Lāpu gājieni, dievkalpojumi, kā arī dažādas formas un satura piemiņas brīži un kultūras pasākumi.

Neskatoties uz Latvijas Republikas proklamēšanu 1918.gadā, laiks no 1918.gada 18. novembra līdz 1919.gada 11.novembrim ir uzskatāms par vienu no sarežģītākajiem laikiem Latvijas vēsturē, jo šajā īsajā laika posmā, cenšoties iegūt Latvijas valstisko neatkarību, tika izcīnītas vairākas nozīmīgas kaujas. 1919.gada 11.novembra cīņa Pārdaugavā, kuras rezultātā bermontieši tika padzīti no Rīgas, bija izšķiroša, jo tieši pēc tās tika iegūta Latvijas neatkarība. 

11.novembrī mēs simboliski svinam uzvaru neatkarības karā. Svinēsim svētkus un novērtēsim dārgāko, kas mums pieder – brīvību! Mūsu tautas Lāčplēša cilts spēks vienmēr būs ar mums!

11.11.2020. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija