Pirms 31 gada, 1990. gada 4. maijā, Latvija pēc būtības piedzīvoja savu otro dzimšanas dienu. Šajā vēsturiskajā dienā Vecrīgā pie toreizējās Augstākās Padomes ēkas (tagadējais Saeimas nams) pulcējās desmitiem tūkstoši cilvēku, lai emocionālā gaisotnē sagaidītu vēsturisko balsojumu par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanu.
Saspringti klausoties radio pārraides un pa logiem plūstošajās balsīs no sēdes zāles, pacietīgi skaitot balsi pēc balss, vēsturiskais un ilgi gaidītais brīdis bija noticis – 138 deputāti nobalsoja “par”, tā uzsākot ceļu uz atgriešanos Rietumu demokrātiskajā pasaulē.
Diemžēl pandēmijas noteikto strikto ierobežojumu dēļ plaši svētku svinēšanas pasākumi arī šogad nenotiks, taču nav šaubu, ka katrs patriots – latvietis, lībietis vai jebkurš kādas citas tautības iedzīvotājs Latvijā, šo dienu atzīmēs. Klusāk vai līksmāk, tas paliek katra paša ziņā. Protams, atceroties par pulcēšanās ierobežojumiem.
ROSINA NODĒVĒT LAUKUMU 4. MAIJA VĀRDĀ
Biedrības “4. maija Deklarācijas klubs” prezidente Velta Čebotarenoka kluba vārdā vērsusies pie Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībām, kā arī pie Latvijas Pašvaldību savienības, ar aicinājumu iemūžināt valstiski nozīmīgus jēdzienus un datumus laukumu, skvēru, ielu un parku nosaukumos. Savukārt biedrības “4. maija Deklarācijas klubs” valdes loceklis Ilmārs Geige kopā ar Ventspils pilsētas domes deputātiem Ģirtu Valdi Kristovski, Aivi Landmani, Ivaru Landmani un Daci
Kornu lūguši Ventspils pašvaldību virzīt izskatīšanai domes sēdē iniciatīvu par
Lielā laukuma nosaukuma maiņu, pārdēvējot to par “4. maija laukumu”.
Iesnieguma autori norāda, ka Lielā laukuma pārdēvēšana par 4. maija laukumu “būtu atbilstošs mūsu pilsētas solis, lai godinātu Neatkarības deklarācijas 31. gadadienu. Tas labi papildinātu un saskanētu arī ar koncertzāles “Latvija” nosaukumu, pastiprinātu koncertzāles īpašo nozīmīgumu, tās kopību ar mūsu valstij svarīgiem notikumiem.”
Iesniedzēji arī norāda, ka biedrība “4. maija Deklarācijas klubs” apvieno tos Augstākās Padomes deputātus, kuri 1990. gadā balsoja par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu, tā pārtraucot 50 gadus ilgušo PSRS īstenoto Latvijas okupāciju. Atgādināsim, ka 1990. gadā par Neatkarības deklarāciju balsoja no Ventspils novada ievēlētie LPSR Augstākās padomes deputāti Ģirts Valdis Kristovskis, Jānis Blaževičs, Ilmārs Geige, Alfrēds Mačtams, Voldemārs Strīķis un Aivars Lembergs.
Par “4. maija Deklarācijas kluba” iniciatīvas īstenošanu jāsaka, ka Aglonā vienai no pilsētas ielām jau dots 4. maija vārds. Savukārt to, kā šo ierosinājumu uzņems Ventspils pilsētas pašvaldībā un arī sabiedrībā, rādīs laiks. Turklāt pēdējā laikā periodiski izskanējuši rosinājumi ar patriotisku noskaņu pārdēvēt kādas ielas vai zīmīgas vietas arī citviet – Ventspils novada centros. Jau tagad novadā ir atsevišķas vietas, kuras iekārtotas par godu Latvijai. Piemēram, zaļojošas spēka zīmes – ozoliņus, pirms četriem gadiem 4. maijā visas Latvijas akcijas
laikā mūsu pusē iestādīja Užavā, Jūrkalnē, Vārvē un Miķeļtornī. Doties lūkot, kā ozoliņi ir ieaugušies, varētu būt labs svētku dienas pavadīšanas maršruts daudzām ģimenēm.
SVĒTKI SVAIGĀ GAISĀ
Ventspils pilsētā brīvdienu pastaigā ir vērts paviesoties gan Piejūras brīvdabas
muzejā, gan netālu esošajā nule kā atklātajā militārā mantojuma objektā – 46. krasta aizsardzības baterijas uguns koriģēšanas tornī, kas piedzīvojis savu augšāmcelšanos un no kura paveras citāds skats uz jūru pāri priežu galotnēm. Tiem, kuri kādu laiku nav bijuši Livonijas ordeņa pils pagalmā, ir vērts iegriezties arī tur, izbaidot pavasara krāšņumu.
Bet koncertzāles “Latvija” stikla fasādē izstādītas lielformāta fotogrāfijas ar tagad visiem labi zināmiem objektiem un vidi, vienlaikus tos salīdzinot ar unikāliem vēsturiskiem attēliem. Lielajā laukumā visu dienu skanēs mūzika, bet plkst. 14 uzstāsies leģendārā grupa “Iļģi”, kuri šogad svin 40. gadadienu.
Protams, vieni garās svabadās maija dienas izmantos atpūtai mājās vai rosoties pa dārzu, vēl gana daudz ļaužu svinēs Lieldienas (maija pirmajās dienās pareizticīgie svin Kristus augšāmcelšanās svētkus), bet noteikti ne mazums
vēlēsies vienkārši atpūsties pie dabas. Turklāt sola jauku laiku.
Viena no iespējām ir ģimenes lokā doties pārgājienos, izbraucienos ar divriteni vai automašīnā apceļojot novadu. Iespējams, daļa no jums jau ir pašu acīm redzējuši jaunos vides objektus, un ne tikai tos, kas salīdzinoši nesenā laikā ir uzstādīti plašajā novadā. Jau minēju par ozoliņiem, kuri iestādīti pirms četriem
gadiem, kā arī Latvijai veltīto ozoliņu, kuru pirms diviem gadiem Ovišos, netālu no bākas un varenās Austras koka zīmes, kopā ar Ovišu draugu kopu iestādīja tā patronese – bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kopā ar savu dzīvesbiedru Imantu Freibergu, vienlaikus atklājot arī piemiņas akmeni.
Daudzi jau ir pabijuši arī senajos lībiešu ciemos, un tomēr – arī šeit var veikt lielisku, aizsoļot līdz Lielirbei, Irbes ietekai jūrā un, protams, aplūkot un šķērsot upi pa jauno trošu gājēju tiltu, kas jau izpelnījies augstu atzinību visas valsts mērogā. Tāpat daudzās dabas takas gaidīt gaida jaunus viesus.
SVĒTKUS SVINĒS ARĪ VENTSPILS NOVADĀ
Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne pastāstīja, ka svētkus svinēs visos novada pagastos.
Piltenē 4. maijā būs muzikāls sveiciens svētkos pilsētas pagalmos, laikā no plkst. 12 pilsētniekus priecēs Aigara Lasmaņa mūzika. Kultūras nama logos būs aplūkojama vidusskolas audzēkņu mākslas izstāde, notiks arī ozolu, liepu un egles stādīšana. Ventavas ciema iedzīvotāji, sākot no plkst. 11, aicināti savās sētās un pagalmos klāt svētku galdu, pie kura pulcēties kopā ģimenei, bet ciema ielās muzicēs Edijs Rozentāls.
Ugālē balto galdautu par godu 4. maijam klās Ugāles amatierkolektīvu vadītāji un pagasta vadītāji, muzicēs pūtēju orķestris “Ugāle” un kopa “Urdava”, tam tiešraidē varēs sekot internetā. Bet Zlēkās Vecās pagastmājas dārzā stādīs īpaši izmeklētas rožu šķirnes kuplā dobē. Zirās pie tautas nama no plkst. 12 katrs varēs pacienāties pie svētku galda, turpat līdzās būs otrs galds, domāts radošiem darbiem un īpašai grāmatai, kurā varēs ielīmēt pašu radītos apsveikumus Latvijai un Ziru pagastam. Tikmēr Puzes pusē visi interesenti no 1. līdz 4. maijam aicināti Blāzmā piedalīties orientēšanās pasākumā “Meklē, domā, risini”.
Tārgalē rīta pusē izskanēs vietējo kolektīvu muzikāls sveiciens svētkos, ikviens varēs albumā, kas būs novietots uz svētku galda netālu no pagasta pārvaldes, ierakstīt savus vēlējumus Latvijai. Bet Ancē ar drona palīdzību taps video sveiciens 4. maija svētkos, kurā piedalīsies deju kolektīva “Ance” dejotāji tautas tērpos, simboliski parādot triju paaudžu cieņu mūsu valstij.
Popē 1. maijā notiks mazā talka – bruģa tīrīšana – kultūras nama pagalmā, kur pēc tam varēs nobaudīt kūku un kafiju. Folkloras kopa “Pūnika” un amatierteātris veidos video sveicienu, kas būs redzams “Facebook”.
Jūrkalnē “Maģie suiti” dziedātājas svētkiem gatavo video apsveikumu. Notiks arī kopīgs pārgājiens dabas takā “Rīvas loki”, pa ceļam risinot dažādus uzdevumus.
Užavā ansamblis “Saiva” un amatierteātris “Maskas” priecēs ar video sveicienu, bet Usmā par godu 31. gadadienai kopš Neatkarības deklarācijas pieņemšanas tautas nama dārzā stādīs attiecīgu skaitu košumkrūmu un kociņu.
04.05.2021 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Unsplash.com
