Vairāk nekā puse jeb 58% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus, tai skaitā 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu krājumos, bet 40% uzkrājumus veido neregulāri, liecina jaunākais Maxima mazumtirdzniecības kompass veiktais pētījums par iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem.
No visām mājsaimniecībām, kas veido uzkrājumus, gandrīz piektdaļa mājsaimniecību (19%) uzkrājumu veic bez konkrēta mērķa, jo paliek pāri brīvi naudas līdzekļi.
Tāpat 57% respondentu krāj naudu neparedzētu izdevumu segšanai, 49% – “nebaltai dienai”, jo viņi nav droši par nākotnes ekonomisko situāciju, bet 42% – kāda konkrēta dārgāka pirkuma veikšanai.
Jauno cilvēku vidū vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir vairāk to, kuri krāj naudu konkrētam pakalpojumam vai pasākumam, kā arī vairāk populāri ir ieguldīt naudu finanšu iestādē vai vērtspapīros, lai gūtu peļņu no procentiem. Respondenti vecumā no 25 līdz 44 gadiem vairāk krāj naudu kāda konkrēta dārgāka pirkuma veikšanai. Vecāka gada gājuma cilvēki vairāk krāj naudu “nebaltai dienai”, pensijai un lai atstātu naudu mantojumā bērniem vai mazbērniem, liecina pētījuma dati.
Pētījuma ietvaros respondenti tika aicināti arī atbildēt uz jautājumu par lielāku un dārgāku pirkumu veikšanu. Šo jautājumu iedzīvotāji uztver diezgan nopietni, jo 60% iedzīvotāju norāda, ka šādi pirkumi vienmēr tiek iepriekš plānoti, bet 26% respondentu minēja, ka tikai dažkārt iepriekš ieplāno dārgāku pirkumu veikšanu.
Visbiežāk iedzīvotāji dārgākus pirkumus veic no naudas summas, kas iepriekš ir tikusi uzkrāta vai arī iegādājas tikai tās preces, ko var segt no rīcībā esošās naudas, nekrājot un neaizņemoties. 17% respondentu atzina, ka pērk dārgākas preces vai nu līzingā, vai nu kredītā, noformējot to pirkuma vietā. Sievietes vairāk nekā vīrieši aizņemas naudu no draugiem vai paziņām un iegādājas preces līzingā, ņemot kredītu bankā.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
