Lielākā daļa Saeimas partiju pagaidām nesteidz paust atbalstu Zaļo un zemnieku savienības deputātu (ZZS) iesniegtajiem grozījumiem par tautas vēlētu prezidentu. Atsevišķi politiķi pieļauj, ka tie varētu būt saistīti ar vēlmi bremzēt Satversmes grozījumu par prezidenta atklātu ievēlēšanu pieņemšanu.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis prognozēja, ka ZZS frakcija atbalstīs savu kolēģu iesniegtos grozījumus. Politiķis pieļauj, ka nākamā Saeima varētu sīkāk noteikt kārtību, tajā skaitā, kā notiek kandidātu izvirzīšana tautas vēlētam prezidentam. Reizē politiķis neredz pretrunu ar grozījumiem par atklātām prezidenta vēlēšanām Saeimā un arī šos grozījumus viņš turpināšot atbalstīt.
Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri sacīja, ka pašlaik būtiski vienoties par Valsts prezidenta atklāto ievēlēšanu. Šī iecere jāpieņem līdz Saeimas vēlēšanām, uzskata politiķis.
Savukārt par tautas vēlēto prezidentu nepieciešama plašāka diskusija – gan par pilnvarām, gan par pašu vēlēšanu procesu un izmaksām, norādīja Abu Meri. Viņš pieļauj, ka ZZS iniciatīva, kas iesniegta “pēdējā brīdī”, varētu būt virzīta, lai bremzētu Satversmes grozījumus par atklātām prezidenta vēlēšanām.
Arī nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK atbalsta Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā. Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars teica, ka par tikko iesniegtajiem grozījumiem Satversmē vēl jādiskutē. Viņš šos grozījumus sauca par politisko huligānismu no ZZS puses, kas ir kā atbilde uz ieceri par atklāto prezidenta ievēlēšanu.
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Pārstāvju sapulcē lems, kā balsot par ZZS iesniegtajiem grozījumiem, sacīja LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga. LRA turpinās strādāt pie pašu iesniegtajiem grozījumiem par atklātām prezidenta vēlēšanām Saeimā. Politiķe pauž bažas, ka ZZS piedāvātie grozījumi varētu būt “spēlīte”, lai nonāktu “nulles pozīcijā” un atbalstu negūtu nedz atklātas prezidenta vēlēšanas Saeimā, nedz arī tiktu veikti grozījumi par tautas vēlētu prezidentu.
Kleinberga norādīja, ka ZZS bija četri gadi, kad tā varēja virzīt grozījumus par pilsoņu ievēlētu valsts prezidentu, bet līdz šim tas neesot ticis darīts. Politiķe atgādināja, ka LRA jau iepriekš iestājusies par tautas vēlētu prezidentu.
Partijas Saskaņa Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs norādīja, ka politiskais spēks vienmēr ir bijis par tautas vēlētu prezidentu un atbalstīs arī šos grozījumus. Tāpat “Saskaņa” turpinās atbalstīt grozījumus par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā.
Kā ziņots, vairāki ZZS deputāti iesnieguši grozījumus Satversmē par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Grozījumus iesnieguši parlamentārieši, ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, Valdis Kalnozols, Juris Vectirāns, Līga Kozlovska un Gunārs Kūtris, kurš Saeimas vēlēšanās kandidē no ZZS saraksta.
Saeimā pašlaik paralēli izskatīšanā otrajā lasījumā ir LRA virzītie Satversmes grozījumi, kas paredz atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu parlamentā. Pašlaik prezidenta vēlēšanas Saeimā ir aizklātas.
