Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir licis valsts kodolieroču spēkiem būt paaugstinātā gatavībā, raisot bažas citās valstīs. Krievijas kodolieroču arsenāls ir liels, taču līdzvērtīgs iznīcinošā spēka potenciāls ir arī NATO valstīm, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Pasaulē kodolieroči ir pastāvējuši nepilnus 80 gadus, un šobrīd tie ir deviņām valstīm: Krievijai, NATO dalībvalstīm (ASV, Francijai un Lielbritānijai), kā arī Indijai, Izraēlai, Ķīnai, Pakistānai un Ziemeļkorejai.
Visi dati par kodolieroču arsenāliem ir aplēses, taču saskaņā ar Amerikas Zinātnieku federācijas datiem Krievijai ir 5 977 kodolgalviņas – ierīces, kas izraisa kodolsprādzienu. Šajā skaitā ir aptuveni 1 500 kodolieroču, kas ir novecojuši un demontējami.
No atlikušajiem aptuveni 4 500 Krievijas kodolgalviņu vairums tiek uzskatīti par stratēģiskiem kodolieročiem, proti, par tādiem, kas ir saistīti ar kodolkaru un ar kuriem var aizsniegt ļoti tālus mērķus.
Tas gan nenozīmē, ka Krievijai ir tūkstošiem tālas darbības rādiusa kodolieroču, kas ir gatavi lietošanai. Ekspertu vērtējumā, Krievija pašlaik izvietojusi 1 588 kaujas lādiņus, kas nozīmē, ka tie atrodas raķešu un bumbvedēju bāzēs vai zemūdenēs.
NATO arsenāls ir mazāks, taču daudz neatpaliek
Rietumu militārās alianses NATO dalībvalstu kodolieroču arsenālu veido ASV, Francija un Lielbritānija. Kā vēsta BBC, ASV ir 5 428 kodolgalviņas, Francijai 290 un Lielbritānijai 225.
Kodolieroči ir masu iznīcināšanas ieroči, kuru izmantošana būtu noziedzīga, jo tie ir radīti maksimālu postījumu izraisīšanai līdz pat astoņu kilometru rādiusā no sprādziena vietas. Pēc ASV kodoluzbrukumiem Japānai Otrā pasaules kara laikā ir zināms, ka tie spēj sagraut ēkas, iznīcināt dzīvo radību un saindēt zemes virskārtu ar radioaktīviem putekļiem, ziņo BBC.
2.03.2022. / Autors: BNN / Foto: Pixabay
