Valsts kontrole revīzijā atklājusi, ka Rīgas dome tikai pēdējos trīs gados vien caur dažādām biedrībām un nodibinājumiem nelietderīgi izšķērdējusi 20 miljonus rīdzinieku naudas. Dažādas par pašvaldības un to kapitālsabiedrību līdzekļiem “barotas” biedrības nav svešas arī Ventspilij un tās saimniekam. Vai tas nozīmē, ka drīzumā Valsts kontrole un KNAB viesosies arī mūsu pilsētā?
Valsts kontroles (VK) veiktā revīzija par Rīgas pilsētas pašvaldības piešķirto dotāciju biedrībām un nodibinājumiem likumību un lietderību iezīmē interesantu ainu. Revīzijas laikā VK radušās aizdomas par to, ka atsevišķas pašvaldības funkcijas apzināti īstenotas caur nodibinājumiem tāpēc, lai publiskos līdzekļus varētu tērēt necaurspīdīgi un pat nelikumīgi, kā arī apiet amatu apvienošanas ierobežojumus. Lasot VK atzinumu, var ievērot vairākas sakritības ar Ventspilī notiekošo.
SAKRITĪBA NR. 1. FUNKCIJU DUBLĒŠANA
Arī ventspilniekiem labi zināmā Ventspils attīstības aģentūra (VAA), kura, pēc Lemberga teiktā, “nodarbojas ar pilsētas popularizēšanu, palīdzot biedriem ar mārketingu,” dublē pašvaldības Mārketinga nodaļas un Mārketinga padomes funkcijas.
Ventspils domes opozīcijas deputāti ne reizi vien norādījuši, ka “pašvaldības administratīvajā struktūrā ir tādas institūcijas kā Pilsētas mārketinga nodaļa, Ekonomikas nodaļa, Attīstības pārvalde ar Investīciju un projektu ieviešanas nodaļām, Tūrisma informācijas centrs, ir izpilddirektora vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils pilsētā ir tāda pašvaldības iestāde kā Kultūras centrs, kā arī kapitālsabiedrības SIA Kurzemes filharmonija un SIA Olimpiskais centrs Ventspils.
Visas šīs iepriekš minētās Ventspils pilsētas pašvaldības institūcijas un Ventspils brīvostas pārvalde Lemberga tiešā vai pastarpinātā vadībā pilda funkcijas, kuru dublēšanu tā paša Lemberga vadībā veic Ventspils attīstības aģentūra.
SAKRITĪBA NR.2. ATBALSTA IZREDZĒTOS
Attiecībā uz Rīgu VK secinājusi, ka pašvaldība, plānojot, piešķirot un uzraugot finansējuma izlietojumu biedrībām un nodibinājumiem, ar pašvaldības nodokļu maksātāju līdzekļiem nav rīkojusies saimnieciski, jo revīzijā tika konstatēti būtiski trūkumi gan finansējuma plānošanas, gan piešķiršanas, gan uzraudzības procesos.
Ventspilī ikgadējais finansējums VAA jau tik cieši “iesēdies” pilsētas budžeta un arī dažu pašvaldības budžetu plānotāju prātos, ka tā lietderību neviens pat nedomā apšaubīt. Diemžēl sabiedrībai tā arī nav zināms, cik lielas summas VAA tās 21 gada pastāvēšanas laikā no Ventspils pilsētas budžeta un pašvaldības pakļautībā esošajām kapitālsabiedrībām saņēmusi.
VK pēc revīzijas Rīgas pašvaldības nodibinājumos atzīst, ka ”pašvaldībai nodibinājums ir ļoti “ērta” juridiskā forma, lai tā varētu atbalstīt “izredzētos””. Tam jāpiekrīt arī Ventspils kontekstā. Vadoties pēc Lemberga amatpersonas dekarācijām, kuras publiskotas VID datu bāzē, var aprēķināt, ka kopš 2001. gada viņš algā no VAA saņēmis miljonu un sešdesmit piecus tūkstošus eiro. Savukārt raidījums de Facto nesen bija izpētījis, ka Lemberga alga veido ceturto daļu no VAA ienākumiem. Pēc ļoti neprecīziem aprēķiniem (Cik konkrēti Ventspils pašvaldība un tās ietekmē esošie uzņēmumi ik gadus spiesti maksāt VAA tiek rūpīgi slēpts) var lēst, ka VAA no Ventspils šo gadu laikā izcēlusi vismaz četrus miljonus eiro.
SAKRITĪBA NR.3. KAUT KO DARĪJA, BET KO?
Kas par šo naudu paveikts? Ja neskaita ikgadējās algas izmaksu Lembergam, skaidrības nav. Publiskajā telpā rodama vien informācija, ka VAA 2000.gadā koordinēja Ventspils pilsētas logotipa izstrādi, 2010. gadā izstrādāja Ventspils pilsētas mārketinga stratēģiju 2010.-2013.gadan. Vēl VAA vārds saistīts ar “Govju parādes” atvešanu uz Ventspili un pilsētas “apgovošanu”.
VAA 2001. gadā sniedza palīdzīgu roku arī citai Lemberga vadītai biedrībai – Biznesa attīstības asociācijai, ziedojot tai teju pusi no gada ienākumiem. Kā 2002.gadā portālā Delfi raksta Lato Lapsa: “Jā, kaut kā jokaini sanāk, ka Ventspils domes dibināta organizācija un mēra vadīta organizācija nodrošina gandrīz pusi gada ienākumu citai organizācijai, kuru jau atkal vada tas pats mērs, taču dibinātāji jau ir privātpersonas, kurām šajā sakarā nav problēmu jau noziedotajiem 70 tūkstošiem piemest klāt vēl 50, lai atkal jau tam pašam mēram sanāktu Lemberga cienīga alga – 120 tūkstotīši gadā.”
SAKRITĪBA NR.4. KĀ AR PAŠVALDĪBAS FINANSĒJUMA SAŅEMŠANAS NOTEIKUMIEM?
Biznesa attīstības asociācija pēdējo “Lemberga cienīgo algu” 187 819 eiro apmērā par iepriekšējā gada darbiem viņam izmaksāja 2016.gadā, bet 16 gadu laikā viņš tajā kopumā saņēmis ap 2,7 miljoniem eiro – vismaz šādu skaitli lūgumā pārbaudīt Lemberga darbību minētajā biedrībā savulaik minēja deputāts Artuss Kaimiņš iesniegumā Ģenerālprokuratūrai, Valsts kontrolei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts ieņēmumu dienestam.
Deputāts arī aicināja izvērtēt, vai Lembergs kā biedrību Ventspils attīstības aģentūra un Biznesa attīstības asociācija amatpersona nepārkāpj pašvaldības finansējuma saņemšanas noteikumus, tostarp nesaņem publisko finansējumu virs amatpersonu atlīdzības likumā noteiktā. Minētās institūcijas klusē. Savukārt pati Biznesa attīstības asociācija pēc tam,kad atklājās, ka šī organizācija nav atrodama ne juridiskajā adresē, nedz kur citur internetā vai telefoniski, turklāt tās ēkas īpašnieks, kurā biedrība it kā atradās un darbojās, neko par tādu nav dzirdējis, negaidot pārtrauca algas izmaksas Lembergam, motivējot ar to, ka nav naudas.
SAKRITĪBA NR.5. PAR PAŠVALDĪBAS NAUDU DRUKĀ UZ NEBĒDU
Bet atgriezīsimies pie Rīgas pašvaldības. VK secina: “Drukātā materiāla sagatavošanai un izplatīšanai no pašvaldības budžeta gadā tiek tērēti līdzekļi vismaz 0,6 miljonu eiro apmērā un iedzīvotājiem vēl par saviem personīgajiem līdzekļiem ir jānopērk šis drukātais materiāls.” Ventspilī ir līdzīgi.
Pašvaldība cītīgi dotē vietējo laikrakstu Ventas balss, un kad to vai citu apstākļu dēļ nevar to darīt pati, tad acīmredzami speciāli šim laikrakstam paredzētu konkursu izsludina pašvaldības uzņēmums Ventspils Digitālais centrs. Skaitļi tik mazai pilsētai, un, būsim atklāti, arī nelielam laikrakstam, ir iespaidīgi. Kā savulaik ziņoja LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens, 2015. gada nogalē ar VB noslēgts līgums par 170 tūkstošiem eiro; 2017.gada sākumā līgums par informatīvo pakalpojumu sniegšanu 2017. un 2018.gadā par 369 tūkstošiem eiro. Cik un kādas pašvaldības kapitālsabiedrības, ja neskaita Ventspils Digitālo centru, VB maksās šogad, zināms nav. Šī informācija kārtējo reizi ir slepena.
Iespaidīgas summas tērētas arī citu mediju pirkšanai. Piemēram, ar Kurzemes televīziju 2016.gadā slēgts līgums par 101 tūkstoti eiro, 2017. un 2018. gadā jau par 284 tūkstošiem eiro. Ir arī mazāki “pirkumi” un citi mēdiji, kuriem maksātās summas svārstās pāris desmitu tūkstošu eiro robežās.
VK ziņojumā attiecībā uz Rīgu teikts: “Vai Pašvaldībai būtu jāreklamējas? Vai interneta meklētājā ievadot atslēgvārdu Rīga, lasītājs nenonāks Rīgas informatīvajā portālā www.riga.lv?” Analogu jautājumu iespējams uzdot arī saskaņā ar Ventspils pašvaldības tēriņiem pilsētas reklamēšanai. Protams, ja neņem vērā, ka galvenokārt tiek popularizēta nevis pilsēta, bet Lembergs.
SAKRITĪBA NR.6. BIEDRĪBA DIBINĀTA, LAI NEBŪTU JĀATSKAITĀS?
Attiecībā uz Rīgā notiekošo revīzijā konstatētais ļauj secināt, ka pašvaldība, iespējams, apzināti izvēlējusies veidot nodibinājumus, jo šādai juridiskai personai nav pienākums detalizēti atskaitīties vai kā citādi informēt sabiedrību par savu darbību, finansējuma izlietojumu un izvirzīto mērķu sasniegšanu. Neatbildēti paliek divi jautājumi – vai Biedrības Ventspils attīstības aģentūra un Biznesa attīstības asociācija nav dibinātas, iespējams, līdzīgu motīvu vadītas, un otrs – kad Valsts Kontrole beidzot sadzirdēs šos faktus, kuri publiskajā telpā izskan ne vienu gadu vien, un beidzot palūkosies arī kā uz Ventspils pašvaldības biedrībām piešķirto dotāciju likumību un lietderību.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
