Cik ilgi vien pastāvējusi cilvēce, bijuši arī krāpnieki, kuri nepagurdami domājuši un arī izdomājuši veidus, kā iebāzt roku līdzcilvēku maciņos. Globālā tīmekļa un banku norēķinu karšu ērā blēži jūtas kā zivs ūdenī, jo tehnoloģiju dotās iespējas diemžēl vairojušas arī krāpniecības veidus. Pēdējā laikā populāra kļuvusi maksājumu karšu datu izkrāpšana. Lai arī bankas un policija skaidro, kā neuzķerties uz krāpnieku makšķeres, lētticīgo netrūkst.
Šovasar krāpniekiem īpaši iecienīta kļuvusi uzdošanās par banku darbiniekiem. Shēma ir vienkārša – cilvēks saņem telefona zvanu it kā no bankas, viņam tiek paziņots, ka viņa bankas kontā noticis aizdomīgs darījums, un tā anulēšanai nepieciešams kartes numurs, PIN kods vai cita sensitīva informācija. Var būt arī situācija, kad viltvārdis jautā, vai klients tiešām atrodas kādā eksotiskā valstī, piemēram, Vanuatu salās, jo no turienes ar viņa maksājumu karti tiek veikti darījumi. Kad cilvēks atbild, ka pat domāt nav domājis nekur braukt, viņam tiek prasīta jau minētā sensitīvā informācija darījumu bloķēšanai.
Viltus “baņķieru” paņēmieni
Viltvārži parasti runā ļoti pārliecinošā balsī, ir uzstājīgi un apgalvo – ja klients prasīto informāciju nenosauks, banka nevar garantēt viņa konta drošību. Pats interesantākais, ka krāpnieki parasti lieliski zina, kādas bankas klients cilvēks ir. Tas liek domāt, ka, neraugoties uz izslavētajām drošības sistēmām, visticamāk, kaut kur tomēr ir kāds informācijas noplūdes caurums. Lai nu kā, bet tikko cilvēks zvanītāja prasītos datus nosaucis, viņš no naudas savā kontā var atvadīties. Tā zibenīgi nonāk krāpnieku rīcībā.
Tāpēc reizi pa visām reizēm vērts iekalt atmiņā – banka šādus datus nekad neprasīs. Ja bankai būs kas vēstījams, saņemsiet ziņu savā internetbankā.
Starp citu, Kurzeme krāpniekiem patīk tikpat labi, kā jebkura mūsu un arī citas valsts teritorija. Pērn par to nepilnu divu nedēļu laikā nācās pārliecināties trim kurzemniecēm, kuras katra pēc šāda “bankas darbinieka” zvana zaudēja aptuveni tūkstoti eiro.
Ja domājam, ka banka pēc klienta palīgā sauciena izkrāpto naudu varēs saņēmēja kontā nobloķēt līdz apstākļu noskaidrošanai, tad maldāmies. Arī policija te ir praktiski bezspēcīga. Visa vaina tā, ka krāpnieki šo naudu zibenīgi pārskaita uz ārzemju kontiem, kurus ir ļoti grūti izsekot.
Pazīsti savu internetveikalu
Vēl viens iecienīts krāpšanas paņēmiens balstās uz cilvēciski saprotamo vēlmi, iepērkoties interneta veikalā, ietaupīt. Ja interneta veikals ir liels, starptautiskā mērogā labi zināms un populārs, pērciet droši. Taču, ja interneta veikals ir mazzināms, turklāt piedāvā kvalitatīvas preces par aizdomīgi zemu cenu, labāk no tā turēties tālāk. Iespējamība, ka cilvēks par noskatīto preci naudu samaksās, bet gaidīto sūtījumu tā arī nesaņems, ir ļoti liela. Un vēl – iepērkoties internetveikalos, pirkuma apmaksai ieteicams izmantot atsevišķu norēķinu karti, kura tiek izmantota tikai šādiem nolūkiem. Ja būs notikusi krāpniecība, blēži iegūs vien attiecīgajam pirkumam paredzēto naudu, nevis iztīrīs jūsu kontu pa tīro.
Diemžēl tehnoloģiju laikmetā krāpnieki pamanās izveidot internetveikalus vien kredītkaršu datu izkrāpšanai. Tādēļ, pat izmantojot pārbaudītus internetveikalus, pārliecinieties, vai adrese ir ierakstīta precīzi. Kredītkaršu datu izvilināšanai krāpnieki izveido adreses ar līdzīgu nosaukumu kā lieliem un populāriem internetveikaliem, izmainot, piemēram, tikai vienu burtu vai izmantojot pēc izskata vienādus simbolus. Tas viss domāts tikai vienam mērķim – neuzmanīgu lietotāju kontu iztukšošanai.
“Finanšu brokeri” pa telefonu
Jāmin arī jau par “krāpšanas klasiku” kļuvušie telefoniskie piedāvājumi labi nopelnīt, piesakoties biržās un ieguldot naudu dažādās akcijās. Tiem, kuri uz šā “mušpapīra” uzķeras, tiek dotas norādes lejuplādēt kādu aplikāciju. Visa bēda tā, ka šī aplikācija krāpniekiem dod iespēju attālināti piekļūt personas datoram. Sarunas laikā cilvēkam tiek dotas norādes ielogoties savā bankas kontā un, kad tas izdarīts, varat pamāt savai naudai ardievas, jo blēži no bankas konta ātri vien noņems visu tur esošo naudu. Pirms gada šādā veidā kāda liepājniece šķīrās no teju 7000 eiro…
Vēl viltus “finanšu speciālisti” aicina savus upurus veikt investīcijas, izmantojot dažādas Latvijas Republikā nereģistrētas virtuālās interneta platformas. Ar viltus brokeru palīdzību lētticīgie iedzīvotāji savos datoros izveido norēķinu kontus un sāk investīciju ieguldīšanu. Rezultātā vairākos maksājumos tiek pārskaitītas dažādas summas, pirktas un pārdotas akcijas un, sekojot savam “investīciju portfelim” attiecīgajā platformā, cilvēks kādu brīdi pat ir pārliecināts, ka labi nopelnījis. Beigas šādiem “veiksmes stāstiem” vienmēr ir bēdīgas.
Pērn, apkopojot policijas rīcībā esošo informāciju, konstatēts, ka šādu darbību dēļ Latvijas iedzīvotājiem radušies zaudējumi 460 000 eiro apmērā. Taču, ņemot vērā krāpnieku aktivitāti, un to, ka apkopoti vien policijai zināmie gadījumi, patiesais kaitējuma apmērs, visticamāk, ir daudz lielāks.
Policija norāda, ka cietušie savos datoru ekrānos neredz īstās darbības, bet gan to, ko krāpnieki vēlas, lai viņi redzētu. Morāle te viena – ja jums no nepazīstama, parasti citā valstī reģistrēta tālruņa, piezvana kāds veikls darbonis un piedāvā lielisko iespēju nopelnīt, neielaidieties nekādās sarunās, bet par šaubīgo sarunu un arī tālruņa numuru, no kura zvanīts, vēlams informēt Valsts policiju.
FAKTI
- Savā internetbankā nosakiet maksājumu kartēm limitus – cik daudz skaidras naudas dienā drīkst izņemt, cik iztērēt elektroniskos norēķinos, interneta pirkumos. Ja kartes dati būs nonākuši ļaundaru rokās, naudas aizplūšanu paspēsiet laikus konstatēt un novērst.
- Banka nekad neprasīs atsūtīt maksājumu karšu numurus vai PIN kodus. Ja saņemiet it kā bankas vārdā sūtītu vēstuli ar šādu lūgumu, visdrīzāk to sūtījuši krāpnieki.
- Pirkumus internetā veiciet tikai e-veikalos ar labu reputāciju. Pat ja vajadzīgā produkta cena mazpazīstamā veikalā vilina, bet tas neatbalsta “Verified by Visa” vai “Mastercard Secure Code” sistēmas, neļaujieties kārdinājumam ievadīt savas maksājumu kartes datus.
- Darījumus internetbankā veiciet tikai tur, kur lietot internetu ir droši. Konta apskatīšanai izmantojiet savu personālo datoru vai viedierīci, kura pieslēgumu internetam sargā parole. Nekādā gadījumā šai vajadzībai neizmantojiet publiskos brīvas piekļuves Wi-Fi punktus. Internetbankas lietošanai nevajadzētu izmantot arī publiski pieejamus datorus.
30.09.2020. / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Pixabay
