Saeimas deputāts un Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Jurašs (JKP) vēl nenoliks parlamenta deputāta mandātu.
Viņš skaidroja, ka patlaban nav zināms, vai prokuratūra nodos tiesai krimināllietu, kurā viņam tiek inkriminēta valsts noslēpuma izpaušana. Jurašs uzskata, ka prokuroram objektīvi jāizvērtē lietas materiāli un jānopratina viņa pieteiktie liecinieki – bijušie un esošie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki. Šie darbinieki var sniegt liecības par to, ka KNAB viņam piedāvātā kukuļa gadījums sākotnēji nemaz netika izmeklēts, apgalvoja Jurašs.
Jurašs ir pārliecināts, ka objektīvi veicot izmeklēšanu šī lieta prokuratūrā ir jāizbeidz, nevis jānodod tiesai. “Ņemot vērā minēto, uzskatu, ka laikā kamēr lieta atrodas prokuratūrā, ir neloģiski nolikt mandātu. Gadījumā, ja prokuratūrā lieta tiek izbeigta, tad iestāsies absurda situācija ar mandāta nolikšanu,” norādīja deputāts.
Lai arī raidījums Nekā personīga ziņoja, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir pārtraucis pārbaudi par valsts noslēpuma pielaides piešķiršanu, Jurašs aģentūrai LETA apliecināja, ka, ieņemot Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu, viņam pielaide nav nepieciešama. Ja tomēr darba pienākumos tāda būs nepieciešama, tad Jurašs izlems, kā rīkoties tālāk.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) žurnālistiem arī pauda, ka Jurašs varēs veiksmīgi darboties TM parlamentārā sekretāra amatā.
Taujāts, vai jautājums par pielaidi nebūs problēma, Bordāns norādīja: “Es domāju, ka problēma ar šo jautājumu ir Latvijas tieslietu sistēmai.”
Viņš arī piebilda, ka varētu rosināt nosaukt 31.janvāri par trauksmes cēlēju dienu, jo Saeima minētajā datumā nolēma izdot Jurašu kriminālvajāšanai.
Jau ziņots, ka prokurors Urbāns vistuvākajā laikā Jurašam izsniegs apsūdzību lietā par valsts noslēpuma izpaušanu un plāno arī nopratināt deputāta pieteiktos lieciniekus.
Saeimas deputātu vairākums pagājušā nedēļā atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Juraša izdošanu kriminālvajāšanai bija lūgusi Ģenerālprokuratūra. Jurašs, kurš patlaban ieņem arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu, pēc Saeimas balsojuma paziņoja, ka jautājumu par deputāta mandāta nolikšanu plāno izlemt tuvāko dienu laikā.
Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja toreiz Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska 2017.gada 15.jūnija lēmumu.
Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
Autors: LETA / Foto: LETA
