Jaunā konservatīvās partijas (JKP) piedāvātais piecu partiju valdības modelis saņēmis pirmo noraidījumu, turklāt ne viena vien tajā iekļautā partija sliecas piekrist, ka pirms amatu dalīšanas valdībā būtu jāvienojas par darāmajiem darbiem.
JKP piedāvā veidot piecu partiju koalīciju, kurā kopā ar to iekļautos partiju apvienība Attīstībai/Par!, partiju apvienība Jaunā Vienotība, nacionālā apvienība VL-TB/LNNK un partija KPV LV. Līdz ar to opozīcijā paliktu Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Saskaņa.
Attīstībai/Par! valde pirmdienas vakarā lēmusi, ka nepieņems JKP piedāvāto valdības modeli, jo nav vienošanās par darāmajiem darbiem, krēslu sadalījumu valdībā uzskatot par otršķirīgu. Politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce skaidroja, ka Attīstībai/Par! rosinās sākt sarunas starp sešām partijām par darāmajiem darbiem – ar partiju KPV LV, JKP, VL-TB/LNNK, JV un arī ZZS, kuru JKP nevēlas redzēt savā valdībā.
AP plāno izveidot vērtību, principu, mērķu un darbu piedāvājumu, ar ko iecerēts iepazīstināt potenciālos sadarbības partnerus. “Ideālā gadījumā” Attīstībai/Par! to ar pārējām piecām partijām plāno pārrunāt vēl līdz nedēļas otrajā pusē gaidāmajām sarunām ar Valsts prezidentu.
Vaicāts, vai pēc vienošanās panākšanas par darāmajiem darbiem AP uzņemsies arī iniciatīvu sarunās par amatiem, Pūce norādīja, ka par to ir pāragri runāt.
Kamēr AP ir atteikusi JKP piedāvājumam, pārējās partijas, kuras JKP aicinājusi darboties jaunajā koalīcijā, vēl nav formulējušas viedokli par to. Vienlaikus daļa sliecas piekrist, ka pirms amatu dalīšanas valdībā būtu jāvienojas par darāmajiem darbiem.
JV priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš aģentūrai LETA teica, ka ir grūti komentēt Attīstībai/Par! lēmumu nepieņemt JKP piedāvāto valdības modeli, jo tas viņam ir jaunums. Vienlaikus viņš piekrita, ka no sākuma partijām jāvienojas par darāmajiem darbiem, tostarp veicamajām reformām, budžetu, tajā skaitā sociālās politikas finansēšanas avotiem.
Pēc Kariņa teiktā, līdz šim starp Saeimā iekļuvušajām partijām sarunas bijušas cerīgas, rasti kopsaucēji, tāpēc tās jāturpina. “Jāatceras, ka šajā Saeimā viens nav karotājs, jāmācās visiem kopā strādāt,” viņš uzsvēra.
VL-TB/LNNK politiķis Roberts Zīle piekrita, ka no sākuma nepieciešama vienošanās par darāmajiem darbiem un tikai pēcāk var ritēt sarunas par amatu sadalījumiem valdībā.
No JKP piedāvātā koalīcijas modeļa izstumtās ZZS līderis Augusts Brigmanis sacīja, ka ZZS ar AP iesākusies laba saruna jau pirmajā tikšanās reizē, un partijas sarunas turpinās. Viņš piekrita, ka no sākuma jāpanāk vienošanās par darāmajiem darbiem un to izpildes termiņiem, atliekot krēslu sadalījumu valdībā uz vēlāku laiku.
“Pirmais darbs, par ko jāspriež, jārunā, ir nākamā gada budžets. Jāvienojas, līdz kuram datumam budžetu plānojam pieņemt. Tālāk jāturpina strādāt pie jau iesāktajiem jautājumiem, tostarp par obligātā iepirkuma komponenti (OIK), jautājumu, kas saistīts ar novadu reformu. (..) Šo darbu ir daudz un tie negaida. Pēc tam spriežam un lemjam, kā šos jautājumus risināt. Vēl ir būtiski sastādīt jaunās Saeimas atbildīgās institūcijas, komisijas, lai tās sāk strādāt,” teica Brigmanis.
Tikmēr KPV LV līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš norādīja, ka šī viņam ir jauna informācija, kuru viņš varēs komentēt otrdien pēc apspriešanās ar partijas biedriem un politiskajām partijām, ar kurām KPV LV šodien plānota tikšanās.
Vienlaikus KPV LV Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems pirmdien pa dienu norādīja, ka JKP soli uzskata par pārsteidzīgu un ka vispirms jāvienojas par darba plānu. Gobzems arī teica, ka jāsagaida otrdienas tikšanās ar JKP.
Savukārt JKP līderis Jānis Bordāns pirmdienas vakarā sacīja, JKP neatkāpjas no sava piedāvājuma par topošās valdības modeli, tai skaitā nesadarbošanos ar ZZS.
Komentējot Attīstībai/Par! paziņojumu par JKP piedāvājuma noraidīšanu un sešu partiju sarunu rosināšanu, Bordāns mudināja potenciālus partnerus iedziļināties JKP izteiktajā piedāvājumā. Politiķis skaidroja, ka JKP bija iecerējusi šonedēļ turpināt diskusijas par valdības veicamajiem darbiem, apspriežot to ar tiem cilvēkiem, kuri būtu atbildīgi par konkrētām jomām. Proti, bija iecerēts darbs jau konkrēti pie valdības deklarācijas.
“Dīvaini, ka [potenciālie partneri] izlaiduši šo piedāvājuma daļu un meklē ieganstus to neapspriest,” pauda Bordāns. Viņaprāt, partiju neapmierinātība varētu būt saistīta ar JKP ieceri neiekļaut valdībā ZZS, tāpēc arī notiekot “šāda veida daudzpakāpju sarunas”. Viņš mudināja partijas nākt ar konstruktīviem piedāvājumiem.
Bordāns uzskata, ka politiķiem ir iespēja satikties un pārrunāt šo jautājumu.
Tikmēr Valsts prezidents Raimonds Vējonis jau nedēļas beigās vēlas tikties ar Saeimā ievēlētajām partijām, cerot sagaidīt partiju redzējumus gan par iespējamo sadarbības modeli, gan par to, ko tās redz kā galvenos veicamos uzdevumus nākamajai valdībai un koalīcijai.
Autors: LETA / Foto: LETA
