Lai arī pašlaik jau zināma liela daļa potenciālo Krišjāņa Kariņa topošās valdības ministru amatu kandidātu, jaunā valdība šogad, visticamāk, vēl netiks apstiprināta, prognozē politiķi, kuri piedalās valdības veidošanas sarunās.
Premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš iepriekš pauda, ka līdz trešdienai gaidīs atbildi par to, vai partijas – Jaunā konservatīvā partija (JKP), KPV LV, Attīstībai/Par (AP) un VL-TB/LNNK – piekrīt viņa piedāvātajam jomu sadalījumam, kā arī par konkrētiem ministru amatu kandidātiem. Ja Kariņš saņems no partijām atbalstu, tad viņš vērsīsies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu nominēt viņu premjera amatam.
Minētās partijas paudušas konceptuālu atbalstu Kariņa piedāvājumam, līdz ar to tuvākajās dienās – trešdien vai ceturtdien – viņš varētu tikties ar prezidentu.
Uz jautājumu, vai šonedēļ Vējonis plāno tikties ar partijām vai politiķi Krišjāni Kariņu, Valsts prezidenta kancelejā atbildēja, ka tas tiek plānots. Precīzāku informāciju kanceleja sola sniegt trešdien.
Ņemot vērā, ka Kariņš ir Eiropas Parlamenta deputāts, otrdien viņš bija Briselē, bet trešdien viņš atgriezīsies Latvijā.
Ja šajās dienās Kariņš tiktu nominēts premjera amatam, tad tik un tā valdību šogad, visticamāk, nepaspēs apstiprināt, ņemot vērā, ka vēl jāvienojas par valdības deklarāciju. Turklāt pēdējā Saeimas sēde šogad pagaidām ir paredzēta šonedēļ, bet starpsesiju pārtraukumā sasaukt ārkārtas sēdi vēl nav plānots.
Partijām jāinformē Kariņš arī par izraudzītajiem ministru amatu kandidātiem. Jaunā Vienotība jau iepriekš pauda, ka ārlietu ministra amatu varētu turpināt ieņemt Edgars Rinkēvičs, savukārt finanšu ministra kandidāti partijai ir vairāki un šis jautājums vēl nav izlemts. Šim amatam tiekot vērtēti vairāki partijas pārstāvji – Jānis Reirs un Arvils Ašeradens, neoficiālās sarunās pauda politiķi.
AP lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam – Juri Pūci, bet veselības ministres amatam – Ilzi Viņķeli.
VL-TB/LNNK uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, par īpašo uzdevumu ministru demogrāfijas jautājumos varētu kļūt Imants Parādnieks, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards. Par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā varētu kļūt Jānis Grasbergs.
JKP vēl lemšot par kandidātiem, tomēr tieslietu ministra amatam varētu tikt virzīts Jānis Bordāns, satiksmes ministra amata – Tālis Linkaits, bet izglītības un zinātnes ministra amatam esot vairāki kandidāti, piemēram, pirms vēlēšanām kā šī amata kandidāte tika nosaukta Dagmāra Beitnere-Le Galla, bet tiekot vērtēta arī Gata Eglīša kandidatūra.
KPV LV savus kandidātus pagaidām nenosauc, uzsverot, ka par šo jautājumu trešdien lems partijas Saeimas frakcija.
Kā ziņots, Kariņš piedāvā, ka JV varētu vadīt arī Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. AP piedāvāts uzņemties aizsardzības ministra, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, kā arī veselības ministra amatus. JKP varētu vadīt Tieslietu ministriju (TM), Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, bet KPV LV – Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju. VL-TB/LNNK varētu būt atbildīga par Kultūras ministriju, Zemkopības ministriju, kā arī partija varētu izvirzīt īpašo uzdevumu ministru demogrāfijas jautājumos.
Autors: LETA / Foto: LETA
