Centrālā vēlēšanu komisija īsi pirms valsts svētkiem nolēma reģistrēt biedrības Varu Latvijas tautai un Centra partijas iniciatīvu parakstu vākšanai Saeimas atsaukšanas ierosināšanai. Publiskajā telpā jau izskanējuši viedokļi, ka Saeimas atlaišana visizdevīgākā varētu būt Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) kā arī Saskaņai. Kas īsti ir šīs iniciatīvas ierosinātāji, un ko tauta par to saka sociālajos tīklos?
Saeimas atsaukšanas iniciatīvu vienlaikus ierosināja gan biedrība “Varu Latvijas tautai”, gan “Centra partija”. Ja par pašu iniciatīvu sociālo tīklu lietotājiem domas dalās, tad par tās iesniedzējiem viedoklis ir praktiski vienots. Par “Centra partijas” līderi Normundu Grostiņu sociālo tīklu lietotāji raksta: “Pabijis n-tajās partijās! No 1998. gada līdz 2016. gadam vadījis partiju “Eiroskeptiķi”, kas 2008. gadā tika pārdēvēta par “Rīcības partiju”. 2004.gada Eiropas parlamenta vēlēšanās un 9. Saeimas vēlēšanās piedalījies no politiskās organizācijas “Eiroskeptiķi” saraksta; 2009. gada EP vēlēšanās piedalījies no “Rīcības partijas” saraksta; 2014.gada EP vēkēšanās piedalījies no Latvijas Sociālistiskās partijas saraksta kā neatkarīgs kandidāts; 2017. gada Rīgas domes vēlēšanās un 13.Saeimas vēlēšanās kandidēja no “No sirds Latvijai” saraksta. [..] Un šitādi spriedīs par Saeimas atlaišanu?” Norādīts arī uz Normunda Grostiņa čekas ziņotāja karjeru ar pseidonīmu “Štirlics”.
Par biedrības “Varu Latvijas tautai” vadītāju Igoru Lukjanovu viedoklis ir vēl skarbāks – “Ņjā, “Saskaņai”, ZZS un pārējiem brekšiem pienākuši grūti laiki, ka pat vajag iegādāt “Party bomža” pakalpojumus, lai šis iesniegtu iniciatīvu par Saeimas atlaišanu.” Igors Lukjanovs tiešām ir slavens ar to, ka kā nelūgts viesis mēdz ierasties visdažādāko sarīkojumu, konferenču, kongresu, restorānu un kafejnīcu atklāšanu, “āfterpārtiju” un pat bēru ceremonijās, lai būtu klāt brīdī, kad viesus sāks cienāt ar uzkodām. Šī iemesla dēļ viņš arī izpelnījies savu neglaimojošo iesauku. Igoru Lukjanovu vaino arī viltus ziņu izplatīšanā paša veidotos interneta portālos.
Parakstus par Saeimas atlaišanu Lukjanova biedrība “Varu Latvijas tautai” vāc jau trešo reizi. Pirmā reize bija 2015. gada novembrī – 12.Saeimas darbības laikā. Iniciatīva gada laikā guva vien 514 interesentu atsaucību.
2016.gada nogalē biedrība šādu iniciatīvu reģistrēja vēlreiz, un par to sinhronizēti sāka rakstīt virkne tajā pašā gadā dibinātu īpatnēju ziņu portālu. Tas gan 2018.gadā netraucēja toreizējam ZZS premjeram Mārim Kučinskim MK Memoranda sadarbības padomes sēdē sirsnīgi spiest šim kungam roku. Kā 2018.gadā tvītoja blogeris Jānis Polis: “Episki, “partybomzis” ne tikai vāc parakstus par Saeimas atlaišanu, izplata propogandu un izēd banketus, bet tagad ir arī Ministru kabineta sadarbības partneris.” Savukārt producents Juris Millers tanī pašā 2018. gadā tvītoja: “Šis personāžs ne tikai reguāri gozējas banketos, bet arī punktuāli revidē mana pagalma atkritumu urnas. Māris Kučinskis ir pierādījis, ka Latvija ir iespēju zeme visiem.” Tagad Lukjanos kopā ar Grostiņu ķēries pie trešā Saeimas atlaišanas ierosināšanas mēģinājuma. Tas viss rada bažas, ka aizkulisēs, iespējams, var slēpties kāds trešais, pagaidām nezināms spēks.
Tomēr daudz būtiskāks par iesaistītajām personālijām ir jautājums: kam šī politiskās situācijas destabilizācija ir izdevīga? Sociālo tīklu lietotāji šajā sakarā raksta: “Saskaņa, Lembergs, Gobzemnieki, Šleseri ar kremliniem arī ir lielākie laivas šūpotāji un trača cēlāji”; “Saskaņa+Gobzems (un ja nepietiek, tad vēl ZZS) = 51 balss, lūk visu lielo atlaidēju sapnis.” Protams, ir arī pretējs viedoklis. Piemēram, ar „Saskaņu” un ZZS savulaik saistītais polittehnologs Jurģis Liepnieks strikti nostājies Saeimas atlaišanas iniciatoru pusē. Tiesa, politiko procesu vērotāji norāda, ka pēc pirmā neapmierināto aktivizācijas viļņa noplakšanas cilvēku entuziasms noplaks, un šo sarežģīto procesu diezin vai izdosies novest līdz galam. Pagaidām par iniciatīvu parakstījušies vairāk kā 32000 cilvēki, bet referenduma ierosināšanai par Saeimas atlaišanu nepieciešami 154 865 vēlētāju paraksti.
2011. gada 28. maijā toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers nāca klajā ar rīkojumu Nr 2. par Saeimas atlaišanas ierosināšanu.10. Saeima ļoti daudziem vēlētājiem bija sagādājusi vilšanos, kļūstot nevis par tautas, bet gan par atsevišķu interešu grupiņu un oligarhu balstu un aizstāvi. Valdis Zatlers toreiz uzsvēra, ka ar šādu lēmumu vēlas “vienreiz pielikt punktu, ka visu mūsu sūri grūti kopā pelnītā bagātība ir ofšoru firmu kontos, pielikt punktu tam, kad daži reģioni mūsu valstī ir ar īpašām tiesībām”. Par 10. Saeimas atlaišanu nobalsoja aptuveni 95% vēlētāju.
Kas notika pēc Saeimas atlaišanas? KNAB sāktais kriminālprocess par vairāku valsts amatpersonu koruptīviem noziegumiem – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu – izčākstēja. Taču tieši šā kriminālprocesa ietvaros KNAB lūdza 10. Saeimai atļauju veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīves vietā, un Saeimas liegums šo darbību veikšanai arī bija tas pēdējais piliens, kas noveda pie rīkojuma Nr.2.
Politisko skatuvi atstāja Šlesera un Šķēles politiskais projekts “Par labu Latviju”, 11.Saeimas jaunpienācēju – Zatlera Reformu partiju (vēlāk – Reformu partija), dienu pirms 11. Saeimas pirmās darba dienas atstāja tā sauktais “Olšteina sešinieks”, bet Andris Šķēle un Ainārs Šlesers 2016.gadā jau pilnīgi atklāti legalizēja savu biznesu “Rīgas Tirdzniecības ostā”. Runāja (un turpina runāt) arī par Aivara Lemberga ietekmi RTO, taču oficiāli viņa vārds īpašnieku sarakstā nav atrodams.
“Nekas daudz nav mainījies. Šlesers vismaz šķietami ir no politikas aizgājis, taču Lembergs joprojām nosaka toni gan ZZS, gan plašākā mērogā. Šķēles vārds joprojām figurē saistībā ar apjomīgiem biznesa darījumiem. Šādu cilvēku ietekme ir tik liela, ka viņiem tieša politiskā noteikšana kādā partijā, lai īstenotu savu politisko varu un ekonomiskās intereses, vairs nav vajadzīga,” 2016.gadā teica RSU Politikas zinātnes katedras vadītāja, profesore Ilga Kreituse. Savukārt toreizējais “Delnas” direktors Jānis Volberts norādīja: “Ja agrāk runāja par trim oligarhiem, tagad vairs tikai par vienu, kurš gan savu varu izmanto daudz leģitīmāk, dažādos līmeņos – valdībā, parlamentā. Oligarhu darbība kļuvusi rafinētāka, viņi savus projektus virza juridiski korektāk.”
Visus šos gadus, izņemot pāris gadus pēc 11.Saeimas vēlēšanām, ZZS bijis ļoti ietekmīgs Latvijas politikas spēlētājs, un arī Aivara Lemberga ietekme uz šo politisko spēku nevienam nav noslēpums. Taču līdz ar ZZS nonākšanu opozīcijā un kādreizējās ietekmes zaudēšanu, arī oligarhiem nākas atvadīties no tik ierastajām varas svirām. Varbūt tas arī devis impulsu parakstu vākšanas uzsākšanai par Saeimas atlaišanu?
27.11.2019 / Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: Valsts kanceleja
