Krīzes vadības padome otrdien nolēma, ka saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu pavasara ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa, tomēr ārkārtas situācija netiks izsludināta.
Kā skaidroja Ministru prezidents Māris Kučinskis, Krīzes vadības padome neatbalsta ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā, jo tas nav nepieciešams, ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ nav jāpiemēro atbalsta instrumenti ārpus spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Tā vietā, iepazīstoties ar aktuālo situāciju nozarē, nolemts virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumu izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Šāds statuss ļauj rīkoties un palīdzēt lauksaimniekiem atbilstoši konkrētajai situācijai.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atzina, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes rezultātā netiktu sodīti, piemēram, sausuma dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Padomes šīs dienas lēmums varot tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret sausumā cietuša lauksaimnieka, ja tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos sausumu varēs uzskatīt kā “force majeure” apstākli.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka valsts mēroga dabas katastrofas situācija izsludināšana valstī nenozīmē sausuma dēļ radušo zaudējumu kompensāciju.
Ņemot vērā apstākļus, ka Latvijā ilgstoši nav bijis lietus, ir apgrūtināta un vietām pat neiespējama augu veģetācija. No sausuma cietušas lopkopības, graudkopības, augļkopības un dārzeņkopības saimniecības. Nedaudz labvēlīgāka situācija ir tajās graudkopības saimniecībās, kurās 2017. gada rudenī izdevās iesēt ziemājus un tie neizslīka, skaidroja Krīzes vadības padomes sēdē.
Ārkārtējo situāciju kopumā lūdza izsludināt 33 pašvaldības. Pirmā, kas šādu soli spēra, bija Ventspils novada pašvaldība. Tieši Ziemeļkurzemē pusotru mēnesi bija vērojams vislielākais sausums un zemākais nokrišņu daudzums, kas daudzkārt bija zem dekādes normas.
Autors: Ventspilnieks/LETA / Foto: LETA
