Drošības policija (DP) jau aptuveni astoņus mēnešus neatklāj, kādā veidā tiek izvērtēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) dienesta pārbaudes slēdziens par “oligarhu sarunu” nokļūšanu publiskajā telpā.
DP pagājušā gada novembra beigās aģentūrai LETA apliecināja, ka ir saņēmusi iesniegumu no KNAB un to izvērtē atbilstoši DP kompetencei. Kopš novembra aģentūra LETA vairākkārt lūdza DP precizēt, vai par iesniegumu notiek pārbaude vai arī sākts kriminālprocess. DP atbildēja, ka komentārus nevarot sniegt, un arī šonedēļ nostāja nebija mainījusies. “Ievērojot apstākli, ka DP kā valsts drošības iestādes veiktās darbības ir aizsargājama informācija, sīkāku publisku komentāru šajā jautājumā DP sniegt diemžēl nevarēs,” norādīja DP.
Darbību izbeigušās “Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas, Vienotības frakcijas deputāts Andrejs Judins norādīja, ka arī viņa rīcībā nav informācijas par šī jautājuma virzību. Viņš neizslēdza iespēju, ka pārbaude šajā jautājumā varētu būt noslēguma fāzē.
Likums paredz, ka DP kompetencē ir pretizlūkošanas un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu īstenošana, un tā ir vienīgais specdienests, kuram ir tiesības veikt pirmstiesas izmeklēšanu.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume pagājušā gada nogalē intervijā Delfi TV ar Jāni Domburu atzina pie pamatotām šaubām vai aizdomām par iespējamā valsts noslēpuma noplūdi vai nozaudēšanu iestādes vadītājam atbilstoši ir jāreaģē. Straume pavēstīja, ka slēdziens ir klasificēts un tas nosūtīts atbildīgajai drošības iestādei izvērtēšanai.
Jau ziņots, ka viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
Tomēr šī lieta atkal aktualizējās pēc tam, kad žurnālā Ir tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, kā apgalvoja žurnāls, tika noklausītas oligarhu lietā.
KNAB priekšnieks pērn oktobrī aģentūrai LETA norādīja, ka nevar pateikt, vai žurnālā Ir publicētās sarunas ir autentiskas, jo nav ekspertīzes un “izejas materiāla” – informācija, kas bija plašsaziņas līdzekļa rīcībā. Turklāt žurnāls atteicies šādu informāciju izsniegt. “Es nevaru pateikt, vai žurnālā publicētās sarunas ir autentiskas. Es varu pateikt, ka tās ir līdzīgas,” toreiz piebilda Straume.
Pēc šīm publikācijām pieci KNAB izmeklētāji izvērtēja visu KNAB rīcībā esošo informāciju, kura nebija pievienota izbeigtajai oligarhu lietai. Pēc aptuveni divu mēneša darba tika secināts, ka nav pamata sākt kriminālprocesus.
Visbeidzot KNAB sāka dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā.
Autors: LETA / Foto: LETA
