Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma varēs brīvprātīgi pieteikties dienestam Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervē un apgūt noteiktu militārās apmācības kursu. To paredz ceturtdien Saeimā atbalstītie papildinājumi Militārā dienesta likumā.
Šāda iespēja nepieciešama, jo pēc NBS veiktās aptaujas datiem Latvijā ir daudz tādu pilsoņu, kuri vēlas brīvprātīgi iesaistīties militārajās apmācībās, bet nevēlas iestāties Zemessardzē vai profesionāli dienēt armijā, iepriekš deputātiem skaidroja Aizsardzības ministrijas un NBS pārstāvji.
Patlaban Latvijas armijas uzskaitē ir ap 7000 rezerves karavīru. Aizsardzības ministrs ir noteicis, ka līdz 2018.gadam ir jāapmāca 3000 rezerves karavīri, norādīts likumprojekta anotācijā. Lai palielinātu apmācītu rezerves karavīru skaitu, ir nepieciešams dot iespēju Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi pieteikties apmācībām un iestāties dienesta rezervē. Šobrīd rezervistus var iesaukt aktīvajā dienestā tikai mobilizācijas gadījumā.
Izmaiņas nosaka Latvijas pilsoņu, kuri vēlas brīvprātīgi pieteikties armijas rezervē, nepieciešamo mācību saturu un sociālās garantijas.
Valsts aizsardzības interesēs NBS komandieris varēs noslēgt profesionālā dienesta līgumu uz noteiktu laiku ar rezerves karavīru, kuram ir amatam atbilstoša izglītība un kvalifikācija, piemēram, lai pildītu ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus.
Arī jaunsargus vecumā no 18 gadiem, kuri brīvprātīgi apguvuši un sekmīgi nokārtojuši speciālos kursus un devuši karavīra zvērestu, ieskaitīs NBS rezervē, piešķirot dienesta pakāpi – kareivis.
Tāpat noteikts, ja aktīvajā militārajā dienestā iestājas bijušais zemessargs, viņam karavīra kopējā izdienas stāžā ieskaita faktisko dienu skaitu, ko viņš pavadījis Zemessardzē vai ar šo dienestu saistītās mācībās. Līdz šim regulējums šādu iespēju neparedzēja.
Mainīta virsleitnanta un kapteiņa pakāpes piešķiršanas kārtība. Par virsleitnantu tagad varēs kļūt pēc divu gadu dienēšanas leitnanta pakāpē līdzšinējo triju gadu vietā. Savukārt par kapteini varēs kļūt pēc trīs gadu dienēšanas virsleitnanta pakāpē līdzšinējo četru gadu vietā.
Līdz ar likuma grozījumiem palielināts vecums virsnieku apmācībai karavīriem, kuri ieguvuši akadēmisko izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Šādus karavīrus virsnieku pamatkursā turpmāk uzņems līdz 35 gadu vecumam līdzšinējo 30 gadu vietā.
Papildināta kārtība par karavīru tiesībām pielietot dienesta šaujamieroci, piemēram, lai notvertu vai iznīcinātu attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci militārajā objektā.
Tāpat precizēts un papildināts to gadījumu loku, kad personu nevar iesaukt militārajā dienestā. Tajā nedrīkstēs dienēt Latvijas pilsonis, kurš ir sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, nonāvēšanu, valsts noslēpuma izpaušanu, miesas bojājumu nodarīšanu vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
