Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājies par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Otrajā ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,3 miljardi eiro, bet salīdzināmajās cenās – 5,4 miljardi eiro.
Salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, šogad otrajā ceturksnī IKP pieauga par 0,8% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem un par 2,1% pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem.
Apstrādes rūpniecības nozare ceturksnī pieaugusi par 7,2%. Pieaugumu uzrādīja visas lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares: koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 11 %, pārtikas produktu ražošana – par 1%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 19%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana – par 8%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – par 26%, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana – par 13%. Ražošanas apjomi samazinājās ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 5% un elektrisko iekārtu ražošanā – par 4%.
Būvniecības produkcijas apjoms otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, samazinājās par 19%. Būvniecības apjomi samazinājās nedzīvojamo ēku segmentā – par 10% (īpatsvars 42% no visa būvniecības produkcijas apjoma), bet dzīvojamo ēku būvniecība pieauga par 10% (īpatsvars 18%).
Vislielākais kritums par 34% bija vērojams inženierbūvju celtniecībā (īpatsvars 40% no visa būvniecības produkcijas apjoma), t.sk. ostu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā – par 49%, tiltu un tuneļu būvniecībā – par 41% un autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu, dzelzceļu būvniecībā – par 33%. Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 34% un vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 13%.
Ražošanas nozaru pievienotās vērtības samazinājums par 0,1% atstāja neitrālu ietekmi uz kopējo IKP tempa pieaugumu.
Pievienotā vērtība pakalpojumu nozarēs kopumā palielinājās par 1,7%, kas pozitīvi ietekmēja IKP pieaugumu 1,1% apmērā.
Mazumtirdzniecība otrajā ceturksnī palielinājās par 3%, tai skaitā par 0,1% pieauga pārtikas un par 5% – nepārtikas preču tirdzniecība. Vairumtirdzniecība šajā laika periodā palielinājās par 8%.
Transporta un uzglabāšanas nozare palielinājusies par 3%. Tajā skaitā pasažieru transports samazinājās par 1%, kravu transports – par 2%, bet pieaugums bija vērojams pasta un kurjeru darbībās – par 11%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās – par 8%.
Izklaides un atpūtas pakalpojumu apjoms palielinājies par 4%, tajā skaitā azartspēļu nozarē pieaugums par 3%, radošajās, mākslinieciskajās un izklaides darbībās – par 10%.
IKP pieaugumu veicināja produktu nodokļi, kas otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 8% un veidoja 1% no kopējā IKP pieauguma.
