Pierādījumu gūšanai tā dēvētajā oligarhu lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) vajadzēja noklausīties daudz plašāku personu loku, turklāt dažādās vietās, intervijā aģentūrai LETA atzina bijušais šīs lietas uzraugošais prokurors Māris Leja.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc lieta nevarēja nonākt līdz tiesai, ir nepietiekama operatīvā darbība. No likumā paredzētajiem padsmit operatīvās darbības pasākumiem tika izmantoti tikai daži, proti, KNAB operatīvie darbinieki pārsvarā noklausījās tikai viesnīcā Rīdzene dzirdamās sarunas. Taču, lai pierādītu, piemēram, slēptās īpašumtiesības, bija nepieciešams noklausīties daudz plašāku personu loku, turklāt dažādās vietās, uzskata prokurors.
Tāpat vajadzēja pielietot vēl kādas operatīvās darbības metodes, lai savāktu atbilstošu pierādījumu daudzumu, ko vēlāk pārbaudīt un nostiprināt kriminālprocesā.
“Es pieļauju, ka no plašāku operatīvās darbības pasākumu realizēšanas KNAB baidījās, lai nerastos noplūde par KNAB aktivitātēm. Diemžēl, ar noklausīšanos KNAB negāja gludi un paši KNAB darbinieki izpauda noklausītajām personām informāciju par savām aktivitātēm,” norādīja prokurors.
Ja operatīvo darbību pasākumos nav iegūtas pietiekošas norādes par to, kādā veidā persona realizē savas slēpti noformētās īpašuma tiesības vai izdara citas prettiesiskas darbības, izmeklētājam un prokuroram vēlāk nākas šos pierādījumus meklēt, “taustoties kā pa tumsu”. Ar liecinieku pratināšanu un dokumentu pieprasīšanu no iestādēm šādus pierādījumus parasti savākt nevar, norādīja Leja.
Autors: LETA / Foto: LETA
