Latvijas iedzīvotāji slikti māk rīkoties ar savām finansēm, nereti tērējot vairāk, nekā nopelna, un izmantojot vieglas iespējas aizņemties, tajā skaitā ātros kredītus, liecina Patērētāju tiesību un aizsardzības centra (PTAC) un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (LU BVEF) veiktā pētījuma Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā rezultāti.
Latvijas ekonomiskā izaugsme ir stabila, pēdējo gadu laikā vērojama stabila ekonomikas augšupeja, par ko liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan iedzīvotāju pirktspējas pieaugums, izmantojot dažādus finansējuma avotus, tostarp, dažādus kreditēšanas veidus. Līdz ar to būtiska ir sabiedrības izglītošana par finanšu pratību, uzsver Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks.
2017.gada 1.pusgadā bankas kopumā visa veida kredītos mājsaimniecībām izsniegušas 300,89 miljonus eiro. Savukārt alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji – identiskā laika periodā – 280,59 miljonus eiro.
Detalizētāk aplūkojot tieši patēriņa kredītu portfeli, ir redzams, ka bankas patēriņa kredītus (kredīti patēriņa preču iegādei, norēķinu kontu kredītlīnijas) 2017.gada 1.pusgadā izsniegušas 104,52 miljoni eiro apjomā. Savukārt alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji patēriņa kredītos (tai skaitā lombardu pakalpojumi, patēriņa kredīti un distances kredīti) ir izsnieguši 191,48 miljoni eiro. No jauna izsniegtajos nebanku kredītos dominē ātrie kredīti ar vairāk kā 114 miljoniem eiro jeb 41% no visas no jauna izsniegtu nebanku kredītu kopsummas.
PTAC un LU BVEF pētījumā noskaidrots, ka galvenais iemesls izvēlei par labu ātrajiem kredītiem pie nebanku aizdevējiem ir ērta un ātra aizdevuma noformēšana (71,70%), kā arī tas, ka nav nepieciešams sniegt paskaidrojumu tēriņu nolūkam (52,27%), nav jākārto dažādas formalitātes (51,99%) un ir iespējas aizņemies nelielas naudas summas (51,39%).
“Eiropas Savienībā un arī Latvijā ilgstoši īstenotā patēriņa veicināšanas politika ir radījusi pretrunīgus rezultātus. No vienas puses bizness attīstās un valsts ekonomika aug, bet no otras puses – nepamatot aug arī daudzu cilvēku tēriņi un optimisms par saviem nākotnes ienākumiem. Vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju nav nekādu vai ir minimāli (mēnesis) uzkrājumi. Motivāciju krāt būtiski mazinājušas zemās depozītu procentu likmes un, kā apliecina pētījums – arī viegli pieejamie ātrie kredīti. Cilvēki nekrāj, jo ir viegli aizņemties,” skaidro LU BVEF profesors Jānis Priede.
Lai gan pēdējo gadu laikā nebanku aizdevumu skaits ir samazinājies, kopumā ir pieaugusi aizdevumu summa. Tas norāda, ka iedzīvotāji ir gatavi aizņemties lielākas summas vai aizņemties atkārtoti. Saskaņā ar LU BVEF veiktā pētījuma rezultātiem visbiežāk ātrie kredīti ņemti rēķinu vai parādu segšanai (38,89%), pārtikas un sadzīves preču iegādei (27,59%), kā arī transporta līdzekļa iegādei vai remontam (27,30%). Tāpat viens no biežākajiem aizņemšanās iemesliem elektronikas preču un sakaru līdzekļu iegāde (21,06%), kas nav uzskatāmas par pirmās nepieciešamības precēm. Aizņēmums ņemts arī zālēm vai medicīnas pakalpojumiem (19,13%), kam seko mājokļa remonts (18,65%) un ceļojumi (12,47%).
Pētījuma rezultāti liecina, ka no tiem aizņēmējiem, kuriem bija problēmas ar kredīta atmaksu noteiktajā termiņā, 50% pagarināja atmaksas grafiku, savukārt 30% aizņēmās atkārtoti pie citiem kredītdevējiem vai no draugiem, lai atmaksātu parādu. “Tas norāda uz to, ka ir īpaši svarīgi veicināt iedzīvotāju zināšanas un spēju salīdzināt dažādus aizdevumu veidus, izvērtējot nepieciešamību aizņemties. Sauc lietas īstajos vārdos, jebkurš aizņēmums ir parāds, kas uzliek papildu finanšu slogu aizņēmējam. Līdz ar to ir vitāli svarīgi, lai nepieciešamības gadījumā patērētājs spētu izvērtēt, salīdzināt un izvēlēties piemērotāko finansējuma avotu,” skaidro PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
Pētījuma ietvaros 38,6% respondentu atzina, ka viņiem ir grūti saplānot savu budžetu, lai atmaksātu kredītu. Kā galvenos iemeslus nespējai atdot kredītu noteiktajā termiņā 50,28% respondenti minējuši ienākumu samazināšanos un 49,53% citus neplānotus tēriņus. Tāpat atdot naudu laikā 38,81% respondentus kavējis uzkrājumu trūkums un grūtības atlikt naudu kredīta atmaksai. No tiem, kuri pagarināja kredīta atmaksas termiņu, vairākumā gadījumu 81,2% kredīta atmaksas termiņš tika pagarināts divas un vairāk reizes, bet 35,5% gadījumu pat četras un vairākas reizes.
Autors: Ventspilnieks.lv / Foto: LETA
