Kopš 19.septembra, kad spēkā stājušies ar valdības lēmumu noteiktie ierobežojumi nebūtiskai ceļošanai, Krievijas valstspiederīgo plūsma samazinājusies par 38%.
Aizvadītajā nedēļā (14.–20.novembris) ārējo robežu šķērsojuši 1391 Krievijas valsts piederīgie. Tas ir vidēji sešas reizes mazāk nekā kaimiņvalstīs, ziņo Valsts robežsardze.
Igaunijā tie ir 8378 Krievijas Federācijas pilsoņi, bet Lietuvā – 7016. Kopumā kopš 19.septembra Krievijas – Latvijas un Baltkrievijas – Latvijas valsts robežu ir šķērsojuši 15 108 Krievijas valsts piederīgie – tikai tie, kas atbilst valdības lēmumā noteiktajām izņēmuma kategorijām.
No viņiem 14% ieceļoja uz Latvijā izsniegtu C vai D kategorijas vīzu pamata, vēl 41% ir Latvijas uzturēšanās atļauju turētāji, starp tiem Latvijas valsts piederīgo ģimenes locekļi, studenti, nodarbinātie, personas, kuru ieceļoša saistīta ar darba vajadzībās vai arī humāniem apsvērumiem.
Teju puse ārējo robežu šķērsojušu Krievijas pilsoņu izmanto citu valstu izsniegtās vīzas vai uzturēšanās atļaujas.
Tas nozīmē, ka Latvija nav šo personu galamērķa valsts, bet gan tiek izmantota tranzītam, lai dotos uz citām Eiropas Savienības valstīm.
Tāpat Valsts robežsardze veic pastiprinātu ārzemnieku imigrācijas kontroli visā personu uzturēšanās laikā Latvijas Republikā. Tā stingri uzrauga, lai Latvijā ieceļojušie ārzemnieki ievērotu uzturēšanās nosacījumus, un rūpīgi kontrolē, lai netiktu pārkāpti vīzās noteiktie uzturēšanās termiņi un ārzemnieki noteiktajos termiņos izceļotu no Latvijas.
Aizvadītajā nedēļā ieceļošana Latvijā liegta 39 Krievijas valsts piederīgajiem, savukārt kopumā kopš 19.septembra – 391 Krievijas Federācijas pilsonim. Ārzemniekiem ieceļošana atteikta gan balstoties uz Ministru kabineta lēmumā noteikto, gan arī uz citiem apstākļiem. Uz «zaļās» robežas ar Krieviju nav aizturētas personas, kuras mēģinātu to šķērsot nelikumīgi, lai ieceļotu Latvijā.
23.11.2022. / Autors: BNN / Foto: Reinis Inkēns, Saeima/Flickr
